Mēs dzīvojam izšķirošā un izaicinošā brīdī Eiropai un Eiropas arodbiedrību kustībai.
Neregulētas globalizācijas, ekonomikas krīzes un taupības sekas;
pārmaiņas ekonomikā un darba tirgū klimata pārmaiņu, digitalizācijas un
automatizācijas ietekmē; uzbrukumi darba ņēmēju un arodbiedrību tiesībām
un Eiropas sociālajam modelim; nevienlīdzības pieaugums valstu iekšienē
un starp tām; jautājums par migrācijas un mobilitātes plūsmām, kas
bieži noved pie diskriminācijas un ekspluatācijas – galēji labējo,
nacionālistisko, neofašistisko un ksenofobisko spēku parādīšanās, kas
apdraud Eiropas ekonomiskās un sociālās vērtības – tas viss rada
nopietnas bažas Eiropas nākotnei un Eiropas darba ņēmējiem.
Arodbiedrību kustībai ir pienākums aizstāvēt demokrātiju un Eiropas
sociālo modeli, pagājušā gadsimta nozīmīgāko sasniegumu, kas balstīts
uz mieru, cilvēku, darba ņēmēju, sociālajām un vides tiesībām, uz
taisnīgiem un vienlīdzīgiem dzīves un darba apstākļiem, tostarp
kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem un izglītības sistēmām.
***
Lai to panāktu, ETUC un tās dalīborganizācijas ir izstrādājušas
skaidru politiku Eiropas ekonomikas, sabiedrības un darba tirgus
nākotnei un ieviesīs spēcīgus un efektīvus instrumentus un darbības, lai
stiprinātu arodbiedrību lomu konkrētu un pozitīvu rezultātu gūšanā
darba ņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot jaunai, progresīvai un
ilgtspējīgai ekonomikas politikai; darba samaksas pieaugumam un augošai
algu konverģencei starp valstīm un nozarēm; nodarbinātībai kvalitatīvās
darbavietās un darba nedēļas samazināšanai, nesamazinot darba samaksu un
nekontrolējot darba laika noteikumus; darba ņēmēju tiesību aizsardzībai
un to paplašināšanai, sociālajai aizsardzībai un sabiedriskajiem
pakalpojumiem; sociālā dialoga atsākšanai, darba koplīgumu slēgšanai, to
darbības paplašināšanai un darba ņēmēju līdzdalības veicināšanai;
taisnīgai pārejai, ilgtspējīgai globalizācijai un progresīvai
tirdzniecībai; taisnīgai mobilitātei un kopējai migrācijas un patvēruma
politikai, kuras pamatā ir tiesības un vienlīdzīga attieksme.
Tas ir labākais veids, kā uzlabot mūsu biedru darba un dzīves apstākļus, un veidot darba pasaules nākotni.
***
Mēs veidosim atjaunotu un spēcīgāku arodbiedrību kustību, kas spēs
organizēt un mobilizēt, risināt problēmas, ar ko saskarsimies, paredzēt
un veidot turpmākās pārmaiņas; tādu arodbiedrību kustību, kas piedalās
demokrātijas un sociālā progresa stiprināšanā Eiropā.
Tā būs spēcīga arodbiedrību kustība nākotnei, kas ir spējīga mainīt
pašreizējo ekonomikas un darba tirgus politiku un iekļaut tās personas,
kurām tagad ir liegtas tiesības un aizsardzība, un pret kurām attieksme
nav vienāda: sievietes, jaunieši un nedrošos darbos nodarbināti darba
ņēmēji, pašnodarbinātās personas un platformu darbinieki, darba ņēmēji
neformālajā ekonomikā, migranti un mobilie darba ņēmēji, personas ar
īpašām vajadzībām vai personas, kas saskaras ar jebkāda veida
diskrimināciju, tostarp attiecībā uz seksuālo orientāciju un dzimumu
identitāti.
Eiropas arodbiedrību kustība veidos taisnīgāku Eiropu darba ņēmējiem.
***
Sociālais līgums, kas ir ES sociālās tirgus ekonomikas pamatā, ir
apdraudēts, jo visā Eiropā īstenotie taupības pasākumi, samazinājumi un
noteikumu atcelšana bija nepareiza reakcija uz ekonomikas krīzi, tāpat
arī sociālais un algu dempings, darbaspēka ekspluatācija un tā
ļaunprātīga izmantošana. Eiropas sociālo tiesību pīlārs un jaunie
tiesību akti sociālajā jomā ir svarīgi pasākumi, lai atjaunotu Eiropas
sociālo modeli, bet ar tiem vien nepietiks.
Ir nepieciešams atjaunots Eiropas sociālais līgums, kurā noteiktas
attiecības starp trim dažādām sabiedrības grupām: valsti, darbaspēku un
kapitālu. Iestādēm jāuzņemas atbildība par sociālās tirgus ekonomikas
stiprināšanu. Uzņēmumiem nevajadzētu ļaut gūt peļņu no vienotā tirgus un
vienlaikus to arī graut, izmantojot darbaspēku vai izvairoties no
nodokļu un sociālajām iemaksām.
Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) nāk klajā ar Rīcības
plānu atjaunota Eiropas sociālā līgumu sasniegšanai, un tā strādās un
risinās sarunas ar Eiropas un dalībvalstu iestādēm un darba devēju
organizācijām, lai to panāktu, izmantojot sekojošas pamata iniciatīvas:
- Sociālā progresa protokols, kas darba ņēmējiem, arodbiedrībām un
sociālajām tiesībām piešķir primāro statusu, kas jāiekļauj Līgumos un
jāīsteno ar ES tiesību aktiem un politiku.
- Ārkārtas plāna atjaunošana, lai palielinātu publiskā un privātā
sektora ieguldījumus kvalitatīvu darba vietu radīšanā visās ekonomikas
nozarēs un valsts ieguldījumus sabiedriskajos pakalpojumos,
sabiedriskajos labumos un sociālajā aizsardzībā.
- Es ekonomikas pārvaldības, Eiropas pusgada, Eiropas Monetārās
savienības un ES budžeta maiņa, lai veicinātu sociālo taisnīgumu,
nodarbinātību veicinošas investīcijas, ilgtspējīgu izaugsmi, taisnīgu un
progresīvu nodokļu sistēmu un iedzīvotāju labklājību – tas viss ir ES
ekonomikas politikas mērķis.
- Eiropas sociālā modeļa atjaunošana, nostiprinot un īstenojot
Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, izmantojot politiku, tiesību
aktus, sociālo regulējumu, koplīgumus un pareizus pasākumus pārdalei un
augšupejošai konverģencei.
- Stiprināt divpusējo un trīspusējo sociālo dialogu Eiropas,
valstu un nozaru līmenī, uzlabojot tiesību aktus, politiku, līgumus un
finansējumu veiktspējas veidošanai.
- Partnerība koplīgumu pārrunām, lai panāktu vispārēju samaksas
pieaugumu, un algu un darba apstākļu konverģenci visiem. Partnerībai
būtu jānoved pie Padomes ieteikumiem un, iespējams, pamatdirektīvas,
lai stiprinātu un veidotu spēcīgākas un autonomas valstu darba koplīgumu
slēgšanas sistēmas, un darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības katrā ES
dalībvalstī.
- Vairāk censties, lai panāktu dzimumu līdztiesību darbā un
sabiedrībā, ar tiesību aktiem un politiku vērsties pret visiem
diskriminācijas veidiem, jo īpaši attiecībā uz darba samaksas atšķirībām
starp dzimumiem.
- Steidzama rīcība attiecībā uz klimata krīzi, digitalizāciju,
automatizāciju un globalizāciju ar taisnīgu pāreju, kas, izmantojot ES
tiesību aktus, politikas pasākumus un specializētos fondus, sociālo
dialogu un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu, nodrošina, ka neviens
netiek atstāts novārtā.
- Konkurences tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un jauno tiesību
aktu par uzticamības pārbaudi un piegādes ķēdēm reforma vienotajā tirgū,
lai nodrošinātu sociālo, darba ņēmēju un arodbiedrību tiesību pilnīgu
ievērošanu.
- Es tiesību aktu reforma attiecībā uz informēšanu un
uzklausīšanu, pārstāvniecību valdēs un Eiropas Uzņēmumu padomēs,
uzlabojot darba ņēmēju līdzdalību darba vietās, kā arī mainot un
pārstrukturējot ekonomiku.
- Darba nākotnes veidošana ar ES tiesisko regulējumu, lai
samazinātu nestabilu un neskaidru nodarbinātību, paplašinātu darba
ņēmēju tiesības un aizsardzību jaunajos darba veidos, apturētu algu un
sociālo “dempingu” un veidotu taisnīgu darba ņēmēju mobilitāti un
vienlīdzīgu attieksmi.
- Padarīt par realitāti mūžizglītību un tiesības uz apmācībām ikvienam ar ES likumdošanas iniciatīvu.
- Pastiprināta rīcība, lai izveidotu taisnīgu un ilgtspējīgu
Eiropas programmu migrācijas, globalizācijas, starptautiskās
tirdzniecības un ārējās un kaimiņattiecību politikas jomā, arī pilnībā
īstenojot Eiropas Dienaskārtību2030 un citus ANO līgumus un
instrumentus, tostarp SDO konvencijas.