"Strādnieku sports un sargs"

Atbildēt uz ziņu
tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 418
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

"Strādnieku sports un sargs"

Ziņa tas_pats » Sestd Aug 25, 2018 6:59 pm

Pievienojums Strādnieku_sports_un_Sargs001.jpg nav vairs pieejams
Visu zemju proletārieši apvienojieties!
Bez Cīņas nav uzvaras!
Strādnieku_sports_un_Sargs001.jpg
Strādnieku Sports un Sargs 1931. galviņa
Strādnieku_sports_un_Sargs001.jpg (125.73 KiB) Apskatīts 882 reizes
Brīvi SSS sveicieni
Sarkanā Vīne

http://www.periodika.lv/

1931 gada SSS izdevums Nr.2 Februārī 1931. gadā uz 16 lapām.
Pievienojumi
Strādnieku_sports_un_Sargs002.jpg
Strādnieku Sports un Sargs titulattēls
Strādnieku_sports_un_Sargs002.jpg (73.78 KiB) Apskatīts 881 reizes

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 418
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: "Strādnieku sports un sargs"

Ziņa tas_pats » Sestd Aug 25, 2018 8:05 pm

Lai dzīvo sociālisms! J.Kustonis

Mēs stāvam par demokrātiju! To uzsveram diezgan bieži un ar zināmu lepnumu. Kādēļ? Vai tādēļ, ka demokrātija ir pastāvošās valsts iekārta Latvijā un mēs būtu lepni uz savu "valstiskumu"? Pa daļai tā, jo mēs strādnieki, soc.-dem. vadībā taču bijām galvenie šīs demokrātijas (tautvaldības) izcīnītāji. Mēs esam lepni tādēļ, ka šī demokrātija, salīdzinot ar agrāko cara režīmu, strādniekiem daudz ko devusi un dod. Lai minam tik vispārīgās un vienlīdzīgas velēšanu tiesības; lai minām preses, runas un biedrošanās brīvības ... Strādniekiem tie ir ārkārtīgi svarīgi ieguvumi. Tādēļ mēs arī esam gatavi atsist katru uzbrukumu demokrātijai.
Žēl tik, ka lielais vairums mūsu biedru nav šīs cīņas līdzcīnījuši, bet šo demokrātiju vai politisko vienlīdzību saņēmusi ka mantojumu no saviem vecākiem. Jaunajiem biedriem demokrātijas nozīmi vajag mācīties pēc grāmatām, laikrakstiem, nostāstiem, salīdzinājumiem ar tām zemēm, kur demokrātija vēl nepastāv, vai ir gāzta. Un tomēr šie jaunie biedri stāv par demokrātiju. Bet vai tad demokrātija ir mūsu gala mērķis?
Vēl 1918 g. 18. novembrī, Latvijas valsts proklamēšanas aktā L.soc.-dem. str.p-jas vārdā Dr.P.Kalniņš deklarēja, ka s.-d. gala mērķis nav neatkarīga pilsoniski demokrātiska Latvija valsts, vai arī vispār demokrātija pate par sevi; ka s.-d. un, tā tad arī mūsu gala mērķis ir sociālisms.
Un tik tiešām, piemēra dēļ, kāda pilsoniskā iekārta dod vairāk iespējamības visādiem "zolīdiem" pilsoņiem krāpt, spekulēt, šībet, zagt valsts, resp. tautas naudu, - monarhijā, demokrātijā, vai fašistiskajā diktatūrā, - grūti spriest. Nu, labi, pie demokrātijas šīs tumšās lietas vieglāk ceļamas gaismā un varbūt, arī apkarojamas. Bet taču ne tikai tādēļ mēs stāvam par demokrātiju.
Un galvenais, - strādnieku izmantošana, bezdarbs, bads, slimības, - vai visas šīs lietas mēs labi neatceramies vēl no agrākiem laikiem? tiesa, uzlikts vienā, otrā vietā pa ielāpam un tikai. Pie demokrātiskas iekārtas mēs esam kļuvusi gan vienaldzīgi politiskā ziņa, bet ne saimnieciskā. Mēs esam gan nogāzuši patvaldību un nodibinājuši demokrātiju, bet mēs neesam "nogāzuši" kapitālismu un nodibinājusi sociālismu.
Ja politisko brīvību un pilsoņu tiesību ziņā mēs esam it kā vienlīdzīgi, tad ražošanas , vai darba attiecībās iepretim kapitālistam - fabrikantam, vai vispār darba dēvējam mēs esam gandrīz tie pasi agrākie vergi.
Pat vairāk, kapitālisma ražošanas pretišķības izpaužas tagad vēl spilgtāk, jo kapitālisms iet savu uzvaras un pašnāvības gaitu.
Vairāki desmiti miljonu bezdarbnieku bagātajās Vakareiropas un Ziemeļamerikas Savienotajās valstīs! Kad tas dzirdēts?
Viņi prasa darbu. Tiem nedod. Viņi staigā skrandās, basām kājām, bet noliktavas lūst no vislabāko drēbju un apavu pārpilnības.
Bezdarbnieki mirst badā. Vai sausums, plūdi un citas dabas katastrofas iznīcinājušas ražu? Nē! Tā bijusi ārkārtīgi laba, ka
kapitālists nezin kur labību likt, — viņš gāž to jūrā un valdības uzliek augstas muitas lai...cenas celtos...un bezdarbnieks sajostu vēderu!
Tie pāris piemēru no kapitālistiskās ražošanas pretešķībām. Nekāda plāna, nekādas sistēmas. Visas sabiedrības, miljonu iedzīvotāju
dzīvības un labklājība fabrikanta - kapitālista, vai vienkārši kapitāla priekšā ir nulle, kad runa iet par peļņu. Tā tas bijis, tā viņš ir, bet
tā tas nedrīkst būt!
To sapratīs un teiks ikviens strādnieks. Apzinīgākie to jau sen sapratuši un tādēļ savā cīņas karogā rakstījuši: par sociālismu!
Prot izsūkšanu, pret cilvēku badā mērdēšanu. Visiem darbu, visiem maizi un labklājību. Ražošanas vadībai un līdzekļiem jāatrodas ne atsevišķu personu - kapitālistu, bet visas sabiedrības rokās; ražošanai un ražotā izdalīšanai jābūt plānveidīgai. Visas sabiedrības
interesēs. Pasaulē jāvalda ne vien politiskai, bet arī saimnieciskai vienlīdzībai.
Bet tā kā šo saimniecisko vienlīdzību visvieglāk iespējams iekarot un viņa var izveidoties un pastāvēt vienīgi pie demokrātijas, tad mēs arī
stāvam par demokrātiju, kā līdzekli mūsu gala mērķa sociālisma sasniegšanai.
Lūk, kādēļ mēs uzsveram savu demokrātismu un esam jo sevišķi lepni, ja būdami noteikti demokrāti, tai pat laikā esam arī sociālisti un cīnāmies par sociālismu!
Lai dzīvo sociālisms!

http://www.periodika.lv/periodika2-view ... :undefined

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 418
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: "Strādnieku sports un sargs"

Ziņa tas_pats » Sestd Aug 25, 2018 9:17 pm

"Sociālists armijā" J.

Uzsākot "kara gaitas", biju apņēmies neslēpt savu sociālistisko pārliecību, un to arī konsekventi darīju. Maldās tie mūsu biedri, kuri domā savus uzskatus noslēpt. Mums arī nav iemeslu to darīt. Pareizā taktika — uzstāties atklāti un noteikti. Par šīs taktikas pareizību esmu pārliecinājies.
Jaunkareivju politiskās pārliecības uzzināšana — pirmais darbs, kuru priekšniecība izved. To izdara, noprasot partijas un organizācijas, kurās ņēmis dalību jaunkareivis pirms dienesta.
Vajadzēja redzēt, cik pārsteigtu un muļķīgu seju rādīja mūsu vada seržants, kad viņam uzskaitīju septiņas strādnieku organizācijas. Ar soc.-dem. partiju un SSS sāku un beidzu ar arodbiedrībām. Nožēloju, ka nevarēju vēl uzskaitīt vēl dažas strādnieku organizācijas, bet jau tā seržants bij nopūlējies...
Pēc dažām dienām pa vadu laida apkārt "nevainīgu" aptaujas listi, kādus laikrakstus vēlās lasīt. Protams, ka atkal pirmā vietā ierakstīju "Sociāldemokrātu" un vietējo strādnieku laikrakstu. Pierunāju arī citus to darīt, un izrādījās, ka vairāki pirmā vietā bijām ierakstījuši „Soc.-dem." Maldīgi domāt, ka šos laikrakstus kāds nu mums deva. Tos neredzējām tikpat "kā savas ausis" ... Galvenais atkal — uzskatu izvilināšana.
Turpmāk savās jaunkareivja gaitās novēroju, ka kungi pret mani izturas ar sevišķu respektu. Gadījās, ka citus lamāja, pat dažreiz izgrūstīja, bet no manis arvien aprāvās un savaldījās. Vēlāk, stundās, ļoti demokrātiskā garā izskaidroja valsts satversmi.
Par soc.-dem. izteica spriedumus kā par vienīgo partiju, kura nopietni aizstāvot strādniecības intereses. To darīja pat rotas komandiers. Vēlāk uzzināju, ka arī instruktori ir demokrātiski noskaņoti. Kāds no viņiem pat stundās ar kareivjiem pārrunāja tādas lietas, par kurām nevarētu ne vārda iebilst. Pārliecinājos, ka dažus "melnākos" kungus esmu padarījis ..mazākus". Viņi no manis ļoti baidījās un centās nekur neaizskārt soc.-
dem. un strādniecību. Gluži otrādi, runājot par Latvijas tapšanu, plaši apgaismoja 1905.gada un soc.-dem partijas nopelnus pie Latvijas nodibināšanās. Vada komandiers vairākas reizes teica, ka par soc.-dem. balso vesela trešā daļa tautas un s.-d. ir lielākā un
vecākā partija.
Man rotā pienāca «Sociāldemokrāts", kas sacēla lielu izbrīnu bijušos aizsargos un naciķīšos. Kad man laikrakstu ar lielu rūpību arvien laikā nodeva, viņu sejas pastiepās garas .. . Priekšniecība manu laikrakstu nekad neaizturēja, bet kā jau visur, gādāja, lai tikai nedotu man iemeslu par kaut ko sūdzēties.
Protams, ka man bij jābūt sevišķi disciplinētam un akurātam, lai nevarētu "piesieties". To stingri ievēroju. Bet pret mani bij respekts un neviens klāt "nesējās".
Dažreiz pat būtu iemesls, jo lai kā izmanās, sīkumos gadās kļūdas, bet uz manām skatījās caur pirkstiem Mācībās arvien visu zināju vēl labāki, kā pie "plintēm" pieradušie aizsargi, un tas man bij liels gandarījums. — Strādnieku jaunietim jāmāk apieties ar ieročiem, — to es zināju jau pirmā dienā.
Jaunkareivja laiks aizgāja samērā ātri un, lai gan bij grūti, centos visu vīrišķīgi paciest. Grūtības panesu ar sajūtu, ka man aizmugurē ir lielākā partija un strādnieku organizācijas, kuru biedris esmu vēl tagad.
Kā aktīvs karavīrs, no saviem piedzīvojumiem, varu taisīt dažus slēdzienus.
Fašisms Latvijā nekad nav bijis spēcīgs un armijā tas patreiz ir bez cerībām uz "uzbarošanos".
Neslēpjat savu pārliecību, bet arī armijā lepni uzsveriet, ka esiet sociālisti!
Biedri, esiet disciplinēti, mācaties un ziniet visu labāk par dažādiem "naciķiem". Tas mums pašiem noderēs un mēs piespiedīsim atzīt savu pārākumu. Rādiet visur sevi no labākās puses un cenšaties iegūt dienesta biedru simpātijas. Tā būs labākā aģitācija.
Sociālists savu pārliecību nedrīkst aizmirst un vēl mazāk kara dienestā! Drošu un atklātu taktiku! Sakiet, lai visi dzird: "Jā, es esmu sociālists"!
Biedrisks sveiciens sociālistiem — armijā!
http://www.periodika.lv/periodika2-view ... :undefined

MMMMJJJJ
Iesācējs
Ziņas: 97
Pievienojies: Svētd Jūl 08, 2018 8:57 pm

Re: "Strādnieku sports un sargs"

Ziņa MMMMJJJJ » Svētd Aug 26, 2018 1:50 am

Hmm, `naciķi` un `fašisti` 1931. gadā?

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 418
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: "Strādnieku sports un sargs"

Ziņa tas_pats » Svētd Aug 26, 2018 11:29 am

MMMMJJJJ raksta:
Svētd Aug 26, 2018 1:50 am
Hmm, `naciķi` un `fašisti` 1931. gadā?
Tie ir vēsturiski dokumenti, anglikāņu LNB fonds (aizliegti PSRS).periodika.lv. Es arī biju uz mutes ;)

Atbildēt uz ziņu