Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ideoloģijas un ar tām saistītās lietas
Atbildēt uz ziņu
tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 424
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa tas_pats » Piektd Sep 28, 2018 4:27 pm

Tās ir lietas, kas mūsdienu Latvijā ir jānovērš. Kad tad trakums var cīņu par deputāta algu (vēlēšanas) būs beidzies, tad interesēs kādi varētu būt risinājumi, jo uz šo brīdi kristīgā baznīca dara vairāk nekā nevalstiskās organizācijas u.c. laicīgās apvienības.

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 424
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa tas_pats » Svētd Sep 30, 2018 5:16 pm

Pēdējā gada laikā vārdu "nabadzība" dzirdam aizvien biežāk. Šīs problēmas aktualitāti akcentē ne tikai sociālekonomiskā situācija valstī, Eiropā un pasaulē kopumā, bet arī tas, ka 2010.gads Eiropā ir pasludināts par gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Tomēr nereti rodas jautājums, vai mums visiem ir vienāda izpratne par to, kas ir nabadzība, un vai ir svarīgi, lai mēs ar to saprotam vienu un to pašu? Vēl viens termins, kurš tiek bieži lietots un saistīts ar nabadzību, ir "sociālā atstumtība". Šajā pirmajā tematiskajā rakstā īsumā arī aplūkosim "nabadzības" un "sociālās atstumtības" jēdzienus.

Nabadzība

Izprast un definēt nabadzību ir mēģinājuši daudzi, tomēr zinātnieki vēl joprojām nav vienojušies par vienu, vispāratzītu definīciju un vienotiem nabadzības noteikšanas kritērijiem. Pēc vispārīgās klasifikācijas nabadzības definīcijas var iedalīt trīs grupās: (1) absolūtā nabadzība, (2) relatīvā nabadzība un (3) subjektīvā nabadzība .

Absolūtā nabadzība ir tad, kad cilvēkam trūkst minimālie resursi pamatvajadzību apmierināšanai. Piemēram, cilvēks cieš badu, viņam nav apģērba, nav pajumtes u.tml. Absolūtā nabadzība pamatā balstās uz iztikas minimuma jēdzienu jeb tas ir preču un pakalpojumu grozs, ko uzskata par nepieciešamu atsevišķa indivīda vai ģimenes fizisko vajadzību apmierināšanai. Tomēr šeit parādās vairāki atklāti jautājumi – ko mēs pieskaitām pie pamatvajadzībām, kāds ir valstī vispārpieņemtais minimālais dzīves līmenis u.tml.

Latvijā absolūtās nabadzības jēdzienam atbilst LR Centrālās statistikas pārvaldes regulāri aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa groza vērtība naudas izteiksmē vienam iedzīvotājam. Jāatzīmē, ka šajā grozā ietvertās normas ir novecojušas, tāpēc šo datu izmantošana jaunas likumdošanas izstrādē vai esošo tiesību aktu grozījumu veikšanai nav adekvāta.

Relatīvā nabadzība ir tad, kad cilvēka ienākumi un resursi ir tik nepietiekami, ka tiek liegts dzīves līmenis, kāds ir pieņemts sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo. Piemēram, cilvēkam ir pastāvīgas grūtības samaksāt izdevumus par mājokli, saņemt nepieciešamos veselības pakalpojumus, mācīties, cilvēkam trūkst informācijas par viņam nepieciešamajiem pakalpojumiem (kādi ir šie pakalpojumi, kur tos var saņemt, kādā veidā var pieteikties u.tml.), ir liegtas iespējas pavadīt brīvo laiku (aiziet uz kino, satikties ar draugiem) u.tml. Salīdzinājumā ar absolūto nabadzību šeit nav noteiktas pamatvajadzības, bet tiek izvērtēti indivīda, ģimeņu jeb mājsaimniecību ienākumi, kas tiek salīdzināti ar pārējo sabiedrības locekļu ienākumiem.

2009. Gadā Latvijā bija 120 314 trūcīgas personas jeb 5,3% no iedzīvotāju

Latvijā relatīvās nabadzības definīcijai atbilst trūcīgas personas statusam atbilstošs ienākumu līmenis mēnesī, kuru aprēķina kā pusi no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas mēnesī (2010.gadā – 90 lati mēnesī). Personām, kuras atbilst trūcīgas personas statusam, normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības vairākus nepieciešamos pakalpojumus saņemt bez maksas vai par samazinātu maksu (piemēram, pacienta iemaksa, saņemot ambulatoro vai stacionāro veselības aprūpi; bezmaksas juridiskā palīdzība u.c.).

Lai salīdzinātu nabadzības situācijas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, relatīvo nabadzību mēra arī Eiropas Kopienu Statistikas birojs EUROSTAT. EUROSTAT relatīvo nabadzību aprēķina savādāk nekā Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs, t.i., nabadzības riska slieksnis ir 60% no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju.

2008.gadā nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai Latvijā bija 191 lats mēnesī. 2008.gadā 26% Latvijas iedzīvotāji dzīvoja zem šī nabadzības riska sliekšņa.

Jāatzīmē, ka šie nabadzības riska sliekšņi katrā ES dalībvalstī ir atšķirīgi, jo iedzīvotāju ienākumi atšķiras no valsts uz valsti. Piemēram, Nīderlandē cilvēks būs nabadzības riskam pakļauts, ja saņems mazāk par 685 latiem mēnesī, bet Slovākijā – 168 lati mēnesī.

Subjektīvā nabadzība ir pašu cilvēku uztvere par savu dzīves līmeni un situāciju. Subjektīvās nabadzības izpēte parasti tiek veikta ar aptauju palīdzību, kur tiek uzdoti dažādi jautājumi par nabadzību, piemēram, vai uzskatāt, ka nabadzība valstī ir/nav izplatīta, kādi ir galvenie nabadzības iemesli (bezdarbs, zemie ienākumi u.tml.), kuras iedzīvotāju grupas ir nabadzības riskam visvairāk pakļautas, kā jūs vērtējiet savu materiālo situāciju u.tml. Sabiedriskās domas aptaujas veic gan Latvijas, gan ES institūcijas.

Sociālā atstumtība

Sociālā atstumtība ir plašāks jēdziens nekā nabadzība, jo tā aptver ne tikai ienākumu nepietiekamību, tomēr nabadzība ir sociālās atstumtības galvenais cēlonis. Sociāli atstumts cilvēks nespēj piekļūt pakalpojumiem un precēm, nespēj īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, jo pastāv šķēršļi, kas to liedz (vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi, atkarība no psihoaktīvajām vielām, vardarbība, zemi ienākumi u.c.). Piemēram, cilvēkam ar kustību traucējumiem ir vēlēšanās, zināšanas un prasmes, lai veiktu konkrētu darbu, taču sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi jeb stereotipi, kā arī vides nepieejamība ir šķēršļi, kas traucē šiem cilvēkiem integrēties darba tirgū; vai, piemēram, viens no vecākiem cieš no atkarībām (piemēram, alkohola), kas ietekmē ne vien šī cilvēka darba spējas, bet arī attiecības ar cilvēkiem ārpus ģimenes loka un ģimenes locekļiem, kā rezultātā cieš ne tikai cilvēks pats, bet arī viņa sieva/vīrs, bērni, vecāki, kolēģi, draugi.

Latvijā sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir šādas:
- pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie pensionāri);
- pirmspensijas vecuma personas;
- daudzbērnu un nepilnās ģimenes;
- bērni;
- invalīdi un personas ar funkcionāliem traucējumiem;
- bezdarbnieki (īpaši ilgstošie bezdarbnieki);
- bezpajumtnieki;
- romi;
- ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas;
- cilvēku tirdzniecības upuri;
- no psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām) atkarīgās personas;
- personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm;
- trūcīgās personas.

Pēc terminu "nabadzība" un "sociālā atstumtība" aplūkošanas, atgriežamies pie jautājuma, vai mums visiem ir vienāda izpratne par to, kas ir nabadzība un sociālā atstumtība, un vai ir svarīgi, lai mēs ar to saprotam vienu un to pašu. Tas ir būtiski, jo nabadzība un sociālā atstumtība ir sekas, ko radījusi vēsturisko, politisko, ekonomisko, tiesisko, individuālo, sociālo u.c. procesu attīstība. Ir svarīgi ne tikai strādāt ar šo procesu radītajām sekām, bet arī analizēt tās cēloņus un meklēt risinājumus to novēršanai. Tikai cīnoties pret nabadzību un sociālo atstumtību jeb īstenojot pasākumus seku novēršanai, vienlaicīgi nerisinot ar šo problēmu cēloņiem saistītos jautājumus, nabadzība un sociālā atstumtība tikai pieaugs.

Šis ir pirmais tematiskais raksts, kas tapis Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ietvaros. Nākamajos rakstos mēs runāsim jau par praktiskiem ar nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu saistītiem jautājumiem.

Labklājības ministrija
Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļa

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 424
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa tas_pats » Svētd Sep 30, 2018 5:26 pm

Starptautiskās institūcijas Rīgā diskutēs par sociālās nevienlīdzības problēmām Latvijā un Eiropā

Otrdien, 26. septembrī, Latvijas Republikas tiesībsargs sadarbībā ar Eiropas Padomi (EP), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA), Eiropas Tiesiskās vienlīdzības aizsardzības institūciju tīklu (Equinet) un Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīklu (ENNHRI) organizē Sociālo un ekonomisko tiesību platformas sanāksmi, kurā diskutēs par nabadzības līmeņa samazināšanu Latvijā un Eiropā.

Tiesībsargs: “Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauto Latvijas iedzīvotāju stāvoklis ir bijis viena no Tiesībsarga biroja svarīgākajām tēmām kopš 2011. gada. Šo gadu laikā esmu neatlaidīgi, ar dažādu instrumentu palīdzību vērsis atbildīgo institūciju uzmanību uz nepieciešamību pazemināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu Latvijā. Diemžēl, pārmaiņas notiek kūtri.”

Saskaņā ar 2015. gada statistikas datiem nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā bija 28,5%, tā ir vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju. Latvijā pastāv ļoti liela ienākumu nevienlīdzība starp iedzīvotājiem, arī tas ierobežo valsts ekonomisko izaugsmi. Tikai Bulgārijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir vēl lielāka ienākumu nevienlīdzība nekā Latvijā (2012. gads).

2017. gads Latvijā aizvadīts jaunās nodokļu reformas zīmē, kuras mērķis ir palielināt iedzīvotāju ienākumus un veicināt konkurētspēju. Lai skaidrotu vai un kā nodokļu reforma uzlabos dažādu sabiedrības grupu stāvokli, piedalīties aicināts arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos.

Lai veicinātu izpratni par sociālajām un ekonomiskajām tiesībām, tiesībsargs sadarbībā ar ENNHRI, Dānijas Cilvēktiesību institūtu un Ekonomisko un Sociālo pētījumu centru (ASV) papildus Platformas sanāksmei organizēs apmācības nacionālajām cilvēktiesību institūcijām. Apmācībās piedalīsies pārstāvji no Latvijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Dānijas, Grieķijas, Gruzijas, Horvātijas, Īrijas, Kosovas, Lielbritānijas, Serbijas, Slovākijas, Somijas, Ukrainas un Vācijas.
http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/starp ... -un-eiropa

Zigfrids
Iesācējs
Ziņas: 36
Pievienojies: Svētd Aug 05, 2018 10:41 pm

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa Zigfrids » Pirmd Okt 01, 2018 6:35 pm

nevajag tik daudz apmācīt, diskutēt un ar bla, bla, bla nodarboties. Labāk būtu noorganizējuši ko līdzīgu:

https://www.youtube.com/watch?v=QwkoEERRXXU

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 424
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa tas_pats » Pirmd Okt 01, 2018 8:33 pm

Es tev Zigīt nepiekritīšu. Mācīties un zināt vajag, jo savādāk vienā brīdi pats stāvēsi tādā rindā. :)

Šādu pārtikas izdalīšanas organizāciju sauc par "food bank" vai tavā dienesta valoda (pieņemot ka esi zvērējis uzticību Padomju valstij) Пищевой банк. Latvijā ar to nodarbojas reliģiskas un pusreliģiskas oragnizācijas (par musulmaņu kopienu nav ziņu, kaut arī bija tāda doma savu laiku ar viņiem iepazīties). Cik es zinu, valstiskas programmas nav, kaut gan liekas ir Rīgas domes bezmaksas ēdnīca aiz tirgus.

Šis ir krišnaītu pats populārākais
http://www.dzivibasediens.lv/
"Žēlsirdības Misija Dzīvības Ēdiens”
Kr. Barona ielā 56, Rīga, LV-1011, Latvija
Īstenībā ir ļoti pamācoši vienu reizi tur aizvest bērnus, lai viņi pārstāstu ticēt bezsirdīgajām veiksmes pasakām. Un arī NVA arī iziet to ievada kursu, kopā ar bezdarbniekiem.

Bet Rīgā par to atbild Rīgas domes Labklājības departaments. Granta programmas “Sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātības veicināšana Rīgā”
Un To var salīdzināt ar pastāvīgo Jaunas Vienotības reklāmu, par nebijušos leiputriju Latvijā.
Bet nu jā, mēs diemžēl neietilpstam nedz sponsoru, nedz "sociāli atstumto" kategorijā. Un par sociāli atstumtajiem neko īsti nezinām, jo mums viņi ir savādāki cilvēki, līdzīgi kā pederasti. Bet pilnīgi piekrītu, ka sociāli atstumtie un trūcīgie, ir ar daudz augstāku prioritāti, nekā LGTB klienti ;)

MMMMJJJJ
Iesācējs
Ziņas: 98
Pievienojies: Svētd Jūl 08, 2018 8:57 pm

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa MMMMJJJJ » Otrd Okt 02, 2018 9:35 pm

tas_pats raksta:
Pirmd Okt 01, 2018 8:33 pm
Bet pilnīgi piekrītu, ka sociāli atstumtie un trūcīgie, ir ar daudz augstāku prioritāti, nekā LGTB klienti
Pilnīgi piekrītu, pat ja ar LGTB nav domāts Laser Guided Thermal Bomb ;)

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 424
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa tas_pats » Otrd Okt 09, 2018 6:13 pm

lsm.lv
Sociālā nevienlīdzība
Ziņu portāla lsm.lv sadaļa «Sociālā nevienlīdzība». Jaunākie materiāli un ziņas par tēmu «Sociālā nevienlīdzība».
https://www.lsm.lv/temas/socialanevienliidziiba/

Taisni vai smieklīgi :) 5 gadu laikā :) 26. tematiski raidījumi ~5 gadā. ;)

30.05.18 Pētījums: Pasaules bagātnieki kļūst vēl bagātāki
07.05.18 Kritiskā domāšana un labklājības pieaugums – zāles pret populismu
29.04.18 Darba samaksas kāpums Latvijā turpinās; situācija nozarēs un reģionos atšķiras
07.03.18 Eiropas Komisija: Latvijā ir gan stipra izaugsme ekonomikā, gan būtiskas problēmas
13.01.18 Igaunija reformē pensiju sistēmu; Latvijā pārmaiņu nepieciešamību neredz
17.11.17 Eiropas Savienībā iecerēts veidot mehānismu sociālajai politikai
27.05.17 Enerģētiskā nabadzība - plaša problēma bez noteiktiem rāmjiem
12.05.17 Lielākie ieguvēji no nodokļu reformas var izrādīties turīgākie iedzīvotāji
09.05.17 Socioloģe: Nodokļu reforma nabadzīgākajiem nepalīdzēs
13.04.17 Fiskālā padome: Trūcīgākie iedzīvotāji no nodokļu reformas iegūs ļoti maz
04.04.17 Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākām ES dalībvalstīm – skaitļi un fakti
22.02.17 Latviju mudina ķerties pie sociālo pabalstu reformas un neapliekamā minimuma celšanas
23.01.17 EP vēlas noteikt sociālās garantijas par obligātām visiem darbiniekiem
01.04.16 ASV sieviešu futbola zvaigznes iesūdz nacionālo federāciju par diskrimināciju
31.03.16 OECD norāda uz lielu nevienlīdzību un iedzīvotāju skaita sarukumu Latvijā
18.01.16 1% bagātnieku pieder vairāk nekā pārējiem 99% pasaules iedzīvotāju
01.12.15 Elīna Kolāte: Nevienlīdzība - ceļš uz siltajām zemēm
18.09.15 Bez valsts atbalsta bērnus ar īpašām vajadzībām grūti iekļaut parastajās skolās
10.06.15 Pētījums: Sabiedrības noslāņošanās izglītībā prasa analīzi un trūcīgāko atbalstu
21.05.15 OECD: Pieaug bagāto un nabago ienākumu atšķirība
06.12.14 «Vienotība» par darbības virsmērķi nosaka ikvienas Latvijas ģimenes labklājības celšanu
23.08.14 Arī iedzīvotāju ikdienas paradumi un negribēšana strādāt sekmē sociālo nevienlīdzību
03.06.14 EK: Latvijas iespēja finansēt jaunas iniciatīvas – tuva nullei; jāturpina reformas
28.09.13 «Vienotība» sola mazināt sociālo nevienlīdzību
12.04.13 Meklēs iespējas mazināt sociālo nevienlīdzību
12.04.13 No nabadzības apkarotājiem gaida idejas depresijas mazināšanai un atbalstu ģimenēm

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 424
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa tas_pats » Otrd Okt 09, 2018 6:19 pm

Tā aug kājas stāstiem par "vislabākajiem laikiem " Latvijā. :(

tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 424
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa tas_pats » Trešd Okt 17, 2018 4:21 pm


tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 424
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Re: Nabadzība, atstumtība un neaizsargātība

Ziņa tas_pats » Piektd Mai 24, 2019 8:19 pm

Iedzīvotāju vientulības un sociālās atstumtības izjūtas palielinās, pieaugot vecumam

Rīga, 24.maijs, LETA. Latvijā iedzīvotāju vientulības un sociālās atstumtības izjūtas palielinās, pieaugot vecumam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati.

Pērn 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt cilvēki 25-34 gadu vecumā šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk jeb 1,6%.

CSP dati liecina, ka 5,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem pēdējā mēneša laikā jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, 10,6% - daļu laika, 20,2% - mazu brīdi un 63,2% - nemaz.

Arī sociālās atstumtības izjūta palielinās, pieaugot vecumam un samazinoties sociālajiem kontaktiem. Sociālo atstumtību pētījumā mērīja 0-10 baļļu sistēmā, kurā 0 nozīmē, ka personā pilnībā neizjūt sociālo atstumtību, bet 10 - ka persona pilnībā izjūt sociālo izstumtību. Seniori vidēji norādījuši 2,9 balles, bet cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 1,3 balles.

Aptaujas dati liecina, ka ienākumu līmenis būtiski ietekmē iedzīvotāju vientulību un sociālo atstumtību. Lielākā daļa jeb 87,5% turīgākās grupas iedzīvotāju norādījuši, ka pēdējo četru nedēļu laikā nemaz nav jutušies vientuļi vai tādi bijuši mazu brīdi un savu sociālo atstumtību novērtējuši ar 1,4 ballēm no 10.

Tikmēr, samazinoties ienākumu līmenim, vientulības un atstumtības izjūta pieaug. Trūcīgākie iedzīvotāji savu sociālo atstumtību novērtējuši ar 2,7 ballēm, kas ir gandrīz divreiz augstāk nekā turīgākie.

Gandrīz visi jeb 94,9% pāru ar bērniem nemaz nav jutušies vientuļi vai tādi jutušies mazu brīdi. Arī pāriem bez bērniem šis rādītājs ir augsts, proti, 92,2% vientuļi nav jutušies vai tādi jutušies mazu brīdi. Sociālās atstumtības izjūtas vērtējums pāriem ar trīs un vairāk bērniem ir viszemākais jeb 1,1 balle, 1,2 balles norāda pāri ar diviem bērniem un 1,4 balles - pāri ar vienu bērnu, kā arī viens pieaugušais ar vienu bērnu. Izteikti pozitīvie radītāji mājsaimniecībās ar bērniem liecina, ka bērnu klātbūtne liek pieaugušajiem vairāk izjust sevi kā sabiedrības daļu, secina CSP.

Pērn vairāk nekā trešdaļa jeb 34,9% bija vienas personas mājsaimniecības, turklāt to skaits arvien pieaug. Vienatnē dzīvojošās personas visvairāk izjuta sociālo atstumtību. Cilvēki vecumā līdz 64 gadiem sociālās atstumtības līmeni vērtēja ar 2,3 ballēm no 10, bet no 65 gadu vecuma - vidēji ar 2,9 ballēm. Vienas personas mājsaimniecībās visu laiku vai lielākoties jutušies vientuļi katrs desmitais jeb 11,6 % cilvēku vecumā no 16 līdz 64 un katrs piektais vecumā no 65 gadiem.

CSP pērn veica gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums, kurā tika iekļauts jautājumu loks par labsajūtu. Tajā respondentiem vajadzēja novērtēt atsevišķus savas dzīves aspektus, tostarp apmierinātību ar dzīvi, mājsaimniecības finansiālo situāciju, darbu, laika izlietojumu, personīgajās attiecības, uzticēšanos citiem un sociālo atstumtību, kā arī savus emocionālos stāvokļus pēdējo četru nedēļu laikā. Aptaujāti 6000 mājsaimniecību un intervēti 11 000 respondentu vecumā no 16 gadiem.

Publicēta: 24.05.2019 14:56

Atbildēt uz ziņu