Socioloģija

Ideoloģijas un ar tām saistītās lietas
Atbildēt uz ziņu
tas_pats
100+ Prot rakstīt
Ziņas: 418
Pievienojies: Otrd Apr 10, 2018 12:47 am

Socioloģija

Ziņa tas_pats » Svētd Aug 19, 2018 1:40 pm

Diskutējot par Sociālismu mēs nonācām pie vienkārša secinājuma: Sociālisms kas nav saskanīgs ar Socioloģijas atzinumiem, nevar būt zinātnisks. Es esmu mācījies "pagrīdes kreisajā" universitātē RTU, kur Socioloģiju kursu, ar ļoti interesantu formulējumu - obligātais izvēles priekšmets, piespieda noklausīties visus.
Socioloģija un Marksisms dzima tai pašā laikā, proti, Ogists Konts un Kārlis Marks ir vienaudži.
Vēlāk, 1838. gadā, neatkarīgā veidā socioloģijas definīciju radīja franču zinātnes filozofs Ogists Konts (Auguste Komte; 1798—1857).[19] Konts izmantoja šo terminu, lai aprakstītu jaunu veidu, kā skatīties uz sabiedrību.
Marksa teorijas galvenais sasniegums bija vienkāršu un vienotu atbilžu sniegšana ar pazīstamiem empīriskiem jēdzieniem uz teorētiskiem jautājumiem, kas visvairāk nodarbināja cilvēku prātus tajā laikā, deducējot vienkāršas praktiskas vadlīnijas bez acīmredzami mākslīgas sasaistes starp teorētiskiem jautājumiem un atbildēm. Socioloģiskā pieeja vēsturiskām un morālām problēmām, par kurām Konts un, pēc viņa, Herberts Spensers un Tēns, diskutēja un iezīmēja, kļuva par precīzu un konkrētu mācību vien pēc tam, kad kareivīgs marksisms izdarīja savus secinājumus par degošajiem jautājumiem, tādējādi padarot meklējumus pēc pierādījumiem vēl dedzīgākus un uzmanību metodoloģijai vēl intensīvāku.

— Jeseja Berlins, "Kārlis Markss: Viņa dzīve un vide", 1937. gads


Laikam šai brīdi ir īstais brīdis atgādināt, kas tad īsti ir Socioloģija.
lv.wikipedia.org raksta:
Socioloģija (latīņu: socius — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.[1] Tā ir sociālā zinātne, kas izmanto dažādas metodes empīriskai izpētei[2] un kritiskai analīzei,[3] lai radītu izpratni par cilvēku sociālajām rīcībām, sociālajām struktūrām un funkcijām. Daudzu sociologu mērķis ir veikt izpēti, kuru varētu tiešā veidā pielietot sociālās politikas un labklājības veicināšanai, savukārt citi koncentrējas galvenokārt uz sociālo procesu teorētisku izpratni bez tiešas secinājumu pielietošanas praksē. Izpētes tēmas svārstās no mikrolīmeņa individuālu aģentu mijiedarbes līdz makrolīmeņa sistēmām un sociālajām struktūrām.[4]

Socioloģijas tradicionālās fokusu tēmas ietver sabiedrības noslāņošanos, sociālās šķiras, sociālo mobilitāti, reliģiju, sekularizāciju, likumus, seksualitāti un devianci. Ņemot vērā, ka pilnīgi visas cilvēka darbības jomas ir pakļautas mijiedarbei starp sociālo struktūru un individuāliem aģentiem, laika gaitā socioloģija ir paplašinājusi izpētes fokusu uz veselības, medicīnas, militārajām un soda institūcijām, internetu, kā arī sociālo aktivitāšu lomu zinātnisku zināšanu attīstībā.

Zinātnisko metožu loks arī ir paplašinājies. Sociālie pētnieki izmanto dažādas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Valodniecības un kultūras attīstība 20. gadsimta vidū novedusi pie arvien plašākas interpretatīvās, hermeneitiskās un filozofiskās pieejas sabiedrības analīzei. Pretēji tam, pēdējās desmitgades ir pieredzējušas jaunu izaugsmi analītisku, matemātisku un datorizēti spēcīgu metožu attīstībā, piemēram, aģentu mijiedarbes modelēšanā un sociālo tīklu analīzē
Socioloģija, līdzīgi ka psiholoģija, ar "pirmo šāvienu trāpīja smagi garām", bet par cik viņa ir zinātne, viņa integrāli tuvinās kvalitatīvākam viedoklim. K.Marks ir devis lielu ieguldījumu gan praksē, izmainot pasaules kārtību, gan teorijā, pievēršot sabiedrības un socioloģijas uzmanību sociālajām netaisnībām, un skaidrojot to zinātniskos pamatus, tā traucējot sociāliem, politiskiem un citiem manipulatoriem darboties šai jomā.
Mūsdienās socioloģija Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir fragmentēta. Ekonomiskās recesijas ietekmē un nepietiekamu finanšu līdzekļu apstākļos pieaugusi savstarpējā konkurence pētnieku vidū, aizstājot kādreizējo sadarbību. Sociologa izglītību ieguvušie ir spiesti meklēt darbu komercuzņēmumos: "mūsdienās tā (socioloģija) ir tirgus kapitālisma kalpone[141]". Līdzīga situācija vērojama arī ar socioloģiju saistītajos tirgdarbības pētījumu uzņēmumos. Taču neskatoties uz finanšu apstākļiem, socioloģisku pētījumu kvalitāte Latvijā turpina augt.
Pārdomu avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Socioloģija

Atbildēt uz ziņu