Birka: Latvija

Marta ziņas (2019)

Šogad 26. martā aprit 30. gadskārta ļoti nozīmīgam notikumam Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturē – 1989. gada 26. marta PSRS tautas deputātu vēlēšanām, kurās milzīgu uzvaru guva Latvijas Tautas fronte (LTF). Tās bija pirmās demokrātiskās vēlēšanas PSRS teritorijā vispār un pirmās Latvijā kopš 1931. gada rudens, kad tika vēlēta 4. Saeima, ko vēlāk apvērsuma rezultātā atlaida. LTF atbalstītie kandidāti ieguva 80% mandātu. Par deputātiem kļuva seši LTF domes valdes locekļi, LTF priekšsēdētājs un pieci domes locekļi vai komiteju vadītāji.

No LVportāls

Kāda mūsdienās īstenībā ir neatkarīgā Latvija? Es domāju, ka sabiedrības iedzīvoju nopietnajai daļai liels intelektuāls izaicinājums bija 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti, kur nosacītā 4.vara bija pilnīgi nespējīga nosaukt lietas patiesajos vārdos, lai veidotos racionāla diskusija. Tā sakot, Latvijas “4.vara” (“masu mēdītajiem” un propagandas nodaļām) nākas izmantot bībeles citātu (Mateja 5-13), par sāli. Līdz ar to cilvēkiem nācās situāciju analizēt pašiem, kas viņiem ne visai labi sanāca, ar ko varam apsveikt neoliberālisma politikas īstenotajās Latvijā, kas ir radījusi nenoteiktības un apjukuma atmosfēru. Lai beigtu kaisīt nepagodinošus komplimentus 4.varai (starp citu, 4 vara par pirmo savu darbu uzskatīja “šausanu kājā”, proti lsm.lv darbības paralizēšanu budžeta pieņemšanas laikā, kas atbilst neoliberālisma taupības politikas plānam), sauksim lietas jēdzienos, no kā 4 vara izvairās – 13.saeimas velēšanās uzvarēja neoliberālisma (mežonīgā tirgus) un protofašistiskās (ar pašizolācijas politikas piekritēji), kas arī izveidoja kompromisa “Kariņa valdību”, bet ņemot vērā ka Vienotība kopš 2009 gada 12 marta ir bijusi valdību veidojošajā koalīcijā, viņiem nav ne mazākas iespējas virzīt savu politiku. Un šādos apstākļos notiek gatavošanās Eiropas Parlamenta velēšanām, kur priekšvēlēšanu cīņa sākas tūlīt pēc valdības izveidošanas. Un diemžēl, jaunajai valdības koalīcijai liktenis ir piespēlējis, “Rīgas Satiksmes” skandālu ar iepirkuma kukuļiem, kas ļauj veikt nomelnošanas kampaņu visiem Rīgas Domes darbiem, līdz ar to liedzot līdzvērtīgu priekšvēlēšanu kampaņas iespēju SDP “Saskaņa”. Līdz ar to EP vēlēšanām lielu vietu skaitu skaitu var paredzēt “Attīstība/Par” vēlēšanu sarakstam, kas ir jauna vienotības seja.

Rīt, sestdien, 2018. gada 6. oktobrī 13.Saeimas velēšanas!

Sestdien, 2018. gada 6. oktobrī, notiks 13.Saeimas vēlēšanas. Saeimas vēlēšanu kārtība noteikta Satversmē, Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī vairākos citos tiesību aktos. Saeimas vēlēšanu sarīkošanā ir iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas – Centrālā vēlēšanu komisija, 119 republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas, kā arī vairāk nekā tūkstotis vēlēšanu iecirkņu komisiju Latvijā un ārvalstīs.

Vēlēšanu tiesības

Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

Saeimas vēlēšanās vēlētāji drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, bet par dalību vēlēšanās vēlētājam pasē izdara īpašu atzīmi – spiedogu.

Savukārt vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pases, no 2018. gada 25. septembra līdz 2018. gada 6. oktobrim jāizņem vēlētāja apliecība.

Balsošanas iespējas

Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Vēlētāji, kuri nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, trīs dienas pirms vēlēšanu dienas dažas stundas dienā var izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā. Šāda iespēja būs trešdien, 3. oktobrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00 , ceturtdien, 4. oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 5. oktobrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Vēlēšanu iecirkņi, kur varēs nodot balsi glabāšanā, tiks izveidoti pašvaldībās, kur ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pašvaldībās, kur balsstiesīgo skaits lielāks par 20 000, šādi iecirkņi iekārtojami ar aprēķinu, lai uz pilniem 20 000 balsstiesīgo būtu viens iecirknis.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji, var balsot savā atrašanās vietā. Balsošana vēlētāja atrašanās vietā jāpiesaka no 1. līdz 6. oktobra plkst. 12.00 vēlētāja atrašanās vietai vēlēšanu dienā tuvākajā vēlēšanu iecirknī.

Balsošana tiks organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās. Kā arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.

Vēlēšanu iecirkņus var izveidot arī uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā. Lai izmantotu šo iespēju, kuģa īpašniekam ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegums par vēlēšanu iecirkņa un vēlēšanu iecirkņa komisijas izveidošanu.

Kandidātu saraksti

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām notiks no 2018. gada 18. jūlija līdz 7. augustam. Deputātu kandidātu saraksti jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā. Iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības.

Partijai, kas iesniedz kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām jābūt dibinātai ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un tajā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, arī tajā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un partiju apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Kandidātu sarakstu sagatavojot, jāievēro Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumi. Piesakot kandidātu sarakstu vēlēšanām, Centrālās vēlēšanu komisijas depozīta kontā jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā.

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 21 gadu, ja uz viņiem neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likumā minētajiem ierobežojumiem.

Kandidātu saraksti un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami elektroniski, Centrālās vēlēšanu komisijas Kandidātu sarakstu iesniegšanas sistēmā. Kandidātu saraksti un pievienojamie dokumenti iesniedzami papīra formātā.

Ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem iespējams iepazīties 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā.

(pēc cvk.lv materiāliem)

Tā kā visi rītdien uz vēlēšanām!

Ko sagaidām no Saeimas 2018 gada velēšanām?

Sestdien, 2018. gada 6. oktobrī, notiks 13.Saeimas vēlēšanas (Cvk.lv). Un http://stradnieks.ga atbalsta trīs sarakstus šai vēlēšanās (https://sv2018.cvk.lv/pub):

5. “PROGRESĪVIE”
7. “LSDSP/KDS/GKL”
9. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Protams, mums vispārējā vēlēšanās būtu , lai šīs 3 partijas sadalītu visas 13. Saeimas deputātu vietas savā starpā, bet tā liekas vairāk būtu utopiska vēlme, un diemžēl, nekur nav teikts, ka šie 3 saraksti spētu savā darbā sadarboties Latvijas tautas interesēs, bet tās jau Latvijā tās partijas ir, par tautas interesēm maz kam intereses, galvenais, lai kaut ko …. Un šīs vēl varētu būt tās labākās.
Kopumā, objektīvi raugoties, novēlam, lai sarakstiem veicas! Lai 5. saraksts “PROGRESĪVIE” pārsniedz antikonstucionālo 5% barjeru, un nosaukuma rakstības stils vien jau liecina, ka šī partija sastāv no apakšorganizācijām P,R,O utt., tāpēc visi burti rakstāmi ar lielo! Arī 7.sarakstam “LSDSP/KDS/GKL” novēlam, lai pārsteidz Latvijas politisko vidi, jo “gan jau uz trijiem ir kaut kam jāsanāk, pat ja būtība, kas viņi ir, nav svarīga”. Nu 9. sarakstam “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partijai, mēs vēlam ne mazāk par 30 Saeimas vietām, “ja reiz tik garš nosaukums”. Un galvenais, lai deputātu kungi, un arī tikai kandidātu kungi, nākamajā dienā pēc vēlēšanām neaizmirstu, ka jākalpo tautas interesēm – Latvijas tautas! Jums ir jāpalīdz tautai attīstīties!!!

Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība?

Tiesībsargs skaidro būtiskas atšķirības starp cilvēkiem ar nepilsoņa vai bezvalstnieka statusu, jo nereti publiskajā telpā sastopama nekorekta interpretācija par šiem jēdzieniem un tiesību apjomu.

1. Nepilsoņi nav bezvalstnieki.

Latvijas Republikā ir spēkā Bezvalstnieku likums, kur skaidri ir noteikts, ka personu Latvijas Republikā var atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu attiecas 1954.gada 28.septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Savukārt personu, kura ir likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts, nevar atzīt par bezvalstnieku. [1]

2. Bezvalstnieku un nepilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības būtiski atšķiras, un, ja nepilsoņi būtu bezvalstnieki, viņiem būtu daudz mazāk tiesību.

Nepilsoņi atšķirībā no bezvalstniekiem ir Latvijas Republikas valstspiederīgie. Nepilsoņiem ir Latvijas Republikas izdota pase, tie atrodas Latvijas Republikas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar pilsoņiem, lielākā daļa politiskās tiesības (izņēmums – piemēram, nav tiesību vēlēt) un tiesības jebkurā brīdī iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Attiecībā uz atšķirībām sociālo un ekonomisko tiesību apjomā starp bezvalstniekiem un nepilsoņiem, ir svarīgi atzīmēt, ka ikvienā likumā līdzās Latvijas pilsoņiem kā aizsargājamais vai attiecināmais subjekts būs atrodami arī nepilsoņi, tajā pašā laikā bezvalstnieku sociālā un ekonomiskā aizsardzība ir nodrošināta mazākā apjomā.[2]

Satversmes tiesa jau 2005. gada 7. martā lietā Nr. 2004-15-0106 ir atzinusi:

“Līdz ar Nepilsoņu likuma pieņemšanu radās jauna, līdz šim starptautiskajās tiesībās nezināma personu kategorija – Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar “īpašu tiesisko statusu”.”

Arī Latvijas pārstāvji starptautiskajās institūcijās konsekventi aizstāvējuši pozīciju, ka nepilsoņa statuss nevar tikt pielīdzināts bezvalstnieka statusam.

Nepilsoņi nav uzskatāmi par ārvalstniekiem, jo saskaņā ar Imigrācijas likuma 1. pantu ārvalstnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Arī Eiropas Savienības neatkarīgo ekspertu grupa pamattiesību jautājumos (EU Network of Independent Experts on Fundamental Rights) pārskatā par pamattiesību jautājumiem Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs 2003. gadā norāda, ka likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” noteiktie nepilsoņi nav nedz pilsoņi, nedz ārvalstnieki, nedz arī bezvalstnieki. Ekspertu grupa norāda, ka Latvijas nepilsoņi pieder pie līdz šim starptautiskajās publiskajās tiesībās nezināmas personu kategorijas.[3]

Šajā pašā Satversmes tiesas lietā Saeima pauda viedokli, ka likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” mērķis neesot bijis saglabāt nepilsoņa statusu pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Šis statuss esot bijis noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni.

3. Latvijas nepilsoņu un pilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības neatšķiras.

Latvijas nepilsoņu un pilsoņu sociālās un ekonomiskās tiesības ir vienādas. Nepilsoņi saņem līdzvērtīgas sociālās garantijas kā pilsoņi un saskaras ar tādiem pat sociālajiem riskiem, ar kādiem saskaras pilsoņi. Viņiem ir tiesības saņemt izglītību bez maksas līdzvērtīgi kā pilsoņiem, tiesības brīvi dibināt komercsabiedrības un strādāt privātsektorā, kā arī brīvi baudīt kultūras tiesības vienlīdzīgi ar pilsoņiem. Tiesa, nepilsoņiem ir liegts darbs valsts dienestā, tiesībsargājošajās iestādēs, tiesu sistēmā, ar tiesu sistēmu saistītās neatkarīgajās profesijās, kur tiek īstenota valsts vara un kur ir leģitīmi prasīt Latvijas Republikas pilsonību. Šis izņēmums ir atbilstošs Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantā noteiktajām tiesībām pildīt valsts dienestu.

Saistītie raksti:

http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/diskusija-rigas-pili-par-nepilsona-statusa-pieskirsanas-izbeigsanu-latvija
http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiesibsargs-aicina-ano-institucijas-veidot-vienotu-izpratni-par-latvijas-nepilsonu-tiesisko-statusu
http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/atseviskas-nvo-radijusas-starptautiskajam-organizacijam-neprecizu-prieksstatu-par-nepilsonu-cilvektiesibu-ieverosanu-latvija

[1] Skat. Bezvalstnieku likuma 2. un 3.pantu ; https://likumi.lv/doc.php?id=84393.

[2] Skat. subjektus likumos, kas skar indivīdam garantētās ekonomiskās un sociālās tiesības.

[3] Synthesis Report: Conclusions and Recommendations on the Situation of Fundamnental Rights in the European Union and its Member States in 2003, 4 February 2004, p. 90).

Jaunā Strāva

Jaunā Strāva (JS) bija latviešu sociālisti, kuri vēlāk sadalījās pro-krieviskajos boļševikos, latviešu sociāldemokrātos, kā arī latviešu sociālistos. Ņemot vērā, ka tika uzturēta latviska kultūrvide, JS sociālistu flangu varētu dēvēt par par latviešu nacionālsociālistiem. Protams šie iztika bez eigēnikas murgiem un ”Āriešu rases” pārākuma.
Diemžēl, atskaitot pāris kadrus, viņi netika pie varas. Izdevīgs brīdis bija Hugo Celmiņa laiks, kad atcēla % barjeru Saeimai, bet uz to brīdi JS bija tik neorganizēta, ka daļa pieslējās K.Ulmaņa zaļajiem, cits pie minoritātēm un palika tikai sociāldemokrāti. Īstie latviešu sociālisti diemžēl netika pie varas, kas varbūt būtu mainījis to, kā Ulmanis tik viegli spēja OKUPĒT Latviju, lai vēlāk ar savu tizlo frāzi ”palikšu savā vietā…” atdotu LV citiem okupantiem.
Negribu uzbraukt, bet es JS zinu vairāk kā labi. Protams, ne visi bija sociālisti. Bija arī, pēc mūsdienu teiktā, sociālliberāļi. Man, personīgi interesē 2 novirzieni (par JS socdemiem man vienalga) – respektīvi, latviešu sociālisti un boļševiku frontē aizgājušie. Abi šie bija ļoti ideoloģiski spēcīgi. Pelši gan par JS nevar uzskatīt, bet vai ir pastāvējusi ”Raiņa universitāte”?
Respektīvi, doma ir tāda – vai JS kolaborācijā ar Aizsargiem un Policiju, būtu pārņēmuši LV varu, spētu izvairīties no padomju okupācijas un kļūt vienkārši par nelielu sabiedroto vai pat ”Baltijas Šveici”?

Autors: Artūrs Leitlands

Pēdējais “Vienotības” kongress?

 

 

Es negribu nevienu apmelot, bet šāda nu ir Latvijas sabiedrības reakcija uz Vienotības kongresu.