Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Par šiem notikumiem stāsta:
Par 1941 gada jūnija deportācijām
Par 1949 gada 25 marta deportācijām

Tātad pamatā tas ir 1941. gads, kad PSRS vajadzēja nodrošināt savu robežu drošību, attīrot pierobežas zonu no neuzticamiem elementiem, ko savā ziņa ziņā jau bija uzsācis veikt K.Ulmanis veicot baltvāciešu repatriācija 1939.-1940.gadā, kas 1940. gadā beidzās Ribentropa – Molotova pakta īstenošanu un K.Ulmaņa “repatriēšanu” uz Turkmenistānu. Deportētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti izmeklēšanai un tiesāšanai “labošanas darbu kolonijās” un “sociāli bīstamie elementi un to ģimeņu locekļi”, kurus izsūtīja uz mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā lauksaimniecības vai mežrūpniecības uzņēmumos. Izsūtīja aptuveni ~15000 Latvijas iedzīvotāju. Savā ziņa tā ir Staļina metode sabiedrības audzināšanai.
Otrs zīmīgais brīdis ir 1949. gads, PSRS bija jāapkaro tie paši neuzticamie elementi, kas patiesībā atbalstīja bandītismu (operācija Operācija “Priboi” jeb “Krasta banga”). Šoreiz masu arestu rezultātā izsūtīja ap ~42000 Latvijas iedzīvotājus. Šie pasākumi nebija tik daudz soda veids cik sociāli ekonomisks pasākums ar darbaspēka masveida pārvietošanu un dzīvošanai nepiemērotiem apstākļiem, ko var darīt tikai ar nosacītos pārkāpumos apsūdzētos PSRS iedzīvotājos.
Pamatā, PSRS šī saimnieciskā metodē pārstāja eksistēt pēc 1956. gada februāra, kad izsūtītajiem sakās reabilitācija, un Ņikita Hruščovs PSKP kongresā nosodīja Staļinismu. 1957. gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par administratīvi izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Analoģiski pasākumi ir notikuši arī citos Staļinisma cietokšņos, kā, piemēram, Ķīnā – “kultūrrevolūcija” no 1966 līdz 1976 (Par Ķīnas TR kulturrevolūciju (en)). Un principā, savu apogeju teroristiski – Staļiniskā metode piedzīvoja Pola Pota (Par Polu Potu) laikā Kambodžā, kur Sarkano Khmeru terora apstākļos gāja bojā 1,7—2,5 miljoni cilvēku, līdz viņus apturēja Vjetnamas tautas armija (1979). Uz šo brīdi šo Staļinisma ekonomisko metodi pielieto vairs tikai Korejas TDR.