Sagaidot 2018. gada septembri

Ka jau katru gadu, 1.septembrī ir gan “Zinību diena”, gan 2. pasaules kara sākums, gan simboliski sākas rudens. Šogad tuvojas arī 13. Saeimas vēlēšanas, kas varbūt labs atskaites punkts sabiedrības briedumam.

“Zinību dienā” mēs, protams, vēlam labas sekmes, un brašumu apņēmībā nomācīties visus mācību gadu labi un atgādinājumam veltām dziesmu.

 2.pasaules karš, kaut arī palicis dziļā pagātnē, reizēm, Latvijas dzīvi ietekmē pārāk daudz, un, diemžēl, tas bieži ir programmēts padomju ideoloģijā, kur “Lielajam karam” vajadzēja pāraugt “vispasaules sociālisma revolūcijā”, bet mēs zinām, ka praksē tā tas nenotika, jo pati padomju valsts, lielā mērā, neatbilda teorētiskajiem nosacījumiem, un atklātas konkurences apstākļos, nebija iedvesmojošākais variants. Bet ideoloģija bija sagatavota, un visa postpadomju pasaule “grozīsies” ap 2.pasaules kara notikumiem, iemesliem un rezultātiem gana ilgi. Un šī ideoloģija, pārāk bieži, balstījās uz sagrozītiem vēsturiskiem faktiem un pseido mācībām, it sevišķi, ja apskata “padomju valsts” lomu šai karā. No otras puses, vispār ir grūti atrast zinātniski pamatotu viedokļu apkopojumu, jo visas pēckara puses vēstures faktu apkopojumus par 2.pasaules karu ir padarījušas par politisku propagandas materiālu. Un tam klāt nāk vēl fakts, ka mūsdienu “liberālā” vēsture cenšas vēsturi atbrīvot no vardarbības propagandas, tik lielā mērā, ka vēsture zaudē savu reālismu. Bet nu tas nemaina faktu, ka otrais pasaules karš ir sācies 1.septembrī ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai, kam sekoja Padomju savienības iebrukums Polija, un vēlāk arī Somijā. Un Otrās frontes atvēršanu Francijā.

Un, protams, tuvojas zīmīgās 13. Saeimas vēlēšanas. Nu pamatuzdevums vēlēšanām ir valdošās koalīcijas noteikšana, kas kā fakts par sevi, ir gana interesants. Tā teorētiski apskatīsim esošo modeli, kur uz vēlēšanām aiziet ~60% no vēlētajiem, 5% barjera un svītrošana/plusošana sagroza galvu 10% vēlētāju, un pie varas nonāk partija grupa, par kura pārstāv 25% velētāju viedokli, kas pēc velēšanām savu viedokli uzdos “par visas Latvijas valsts viedokli”, pie tam vēl ar tiesneša pilnvarām (tautas viedoklis – augstākais), jo Saeimas deputāts ir neatceļams. Nu galīgi nepārliecinošs šīs modelis, un velētājus pārāk maz reprezentējošs. Uz šo brīdi, šis modelis tiek uzturēts ar argumentu – “ko tad mēs, mēs jau neko nevar”. Un kritiskais kritērijs būs Saeimas velēšanās dalību ņēmušo velētāju skaits, kas katras velēšanās krīt. bet nu visi “politiskie republikāņi”, kam dalība velēšanās, neskatoties uz praktisko iznākumu, vien jau ir sasniegums, laipni gaidīti velēšanās.

2 comments for “Sagaidot 2018. gada septembri

  1. 03/09/2018 at 13:49

    Nu vispār jau Otrais Pasaules karš ļoti nosacīti sākās 1. septembrī… tik vien, ka šajā datumā sāka reāli šaut. Tikpat labi viņš būtu varējis sākties Čehoslovākijas kampaņas ietvaros, ja vien čehi būtu pretojušies un ja sabiedrotie būtu pildījuši savas saistības, nevis izpārdevuši Čehoslovākiju Minhenē.
    Otrkārt, par Otrā Pasaules kara pāraugšanu `pasaules revolūcijā` varu vien ieteikt mazāk mācīties vēsturi no Suvorova-Rezuna grāmatām, tāpēc ka nekur citur cik necik nopietnā literatūrā par šo tēmu šāda teorija diez ko neparādās. Bet kas attiecas uz padomju historiogrāfiju un ideoloģiju, tad tur tomēr manuprāt Otrais Pasaules karš Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju nekādi neaizēnoja. No sērijas – jā, Otrais Pasaules (jeb Lielais Tēvijas) karš bija liels un svarīgs notikums, kurš turklāt personīgi skāra gandrīz jebkuru ģimeni PSRS, bet ideoloģiski un šķiriski 1917. gada notikumi bija daudz svarīgāki – kā nekā vienā gadījumā tā ir sociālistiskās padomju valsts, kāda nu tā bija, dzimšana, bet otrā gadījumā – tikai veiksmīga, bet tai pat laikā arī sāpīga nosargāšanās pret reālu ārējā ienaidnieka iebrukumu.
    Tas šobrīd mūsdienās, kad postpadomju Krievija meklē un attīsta savu nacionālo ideju un laikmetam atbilstošu ideoloģiju, Otrais Pasaules karš un PSRS/Krievijas loma tajā ir kļuvuši par dominējo idejisko komponenti (kaut vai tāpēc, ka mūsdienu Krievija vairs nav komunistiska valsts un Oktobra revolūciju diez ko nesvin)…

    • 03/09/2018 at 20:08

      Protams, otrais pasaules karš ieprogrammēts Versaļas miera līgumā. Savukārt, pārējais ir Marksisma teorija, ja viss būtu kā vajag, varbūt tā arī būtu bijis, bet atkāpes bija par daudz un par lielu! Rezuns gan bija liels sazvērestību teoriju cienītājs, bet viņam padevās.

Comments are closed.