Kategorijas: Vispārīgi

Ziemas saulgrieži (2018)

Ziemas saulgrieži pavisam drīz, šonakt no piektdienas (21.12.2018) uz sestdienu (22.12.2018) plkst. 0:23. Šī ir gada garākā nakts, kas Rīgā ilgst 17 h 17 min. Savukārt piektdien un sestdien gada īsākā diena, Rīgā 6 h 43 min. Jau svētdien diena par dažām sekundēm garāka.

Ilgonis Vilks @astrovilks

Provizoriskais mandātu sadalījums 13. Saeimā

23 vietas “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija (SDP Sasakņa vai SDPS) – 167117 derīgas balsis (db)
16 vietas Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 114694 (db)
16 vietas Politiskā partija “KPV LV” (KPVLV) – 120264 (db)
13 vietas Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) – 92963 (db)
13 vietas Attīstībai/Par! (PAR) – 101685 (db)
11 vietas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 83675 (db)
8 vietas Jaunā VIENOTĪBA (JV) – 56542 (db)
(balstoties uz publikāciju uz publikāciju cvk.lv)

Apsveicu CVK ar provizorisko rezultātu saskaitīšanu un operatīvo nodošanu publikai, pat neskatoties uz to ka pats velēšanu process ir šausmīgi nostagnējis un cietis no “taupības politikas”.  Protams, apsveicu arī 13.Saeimā iekļuvušās partijas, vai pat drīzāk vajag runāt par personām, jo taisni personālijas noteiks, kā “notiks lietas” pirmos 2 gadus. Partiju piedāvājums šīm velēšanām bija ļoti iracionāls, ļoti trūka saskare ar realitāti, racionalitāti un zinātniskumu. Kā rezultātā, mazs piedalījušos pilsoņu skaits. Apsveicam SDSP, kura jau 3 velēšanas pēc kārtas ir liekās velētāju grupas uzticības persona, kas ierobežotās demokrātijas apstākļos ir labs rezultāts. Apsveicam arī “Progresīvos” ar 21769 derīgo balsu un 2,59% atbalsta saņemšanu un LSDSP, kuras koalīcija ir saņēmusi 1727 atbalstītāju balsis.

Rīt, sestdien, 2018. gada 6. oktobrī 13.Saeimas velēšanas!

Sestdien, 2018. gada 6. oktobrī, notiks 13.Saeimas vēlēšanas. Saeimas vēlēšanu kārtība noteikta Satversmē, Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī vairākos citos tiesību aktos. Saeimas vēlēšanu sarīkošanā ir iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas – Centrālā vēlēšanu komisija, 119 republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas, kā arī vairāk nekā tūkstotis vēlēšanu iecirkņu komisiju Latvijā un ārvalstīs.

Vēlēšanu tiesības

Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

Saeimas vēlēšanās vēlētāji drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, bet par dalību vēlēšanās vēlētājam pasē izdara īpašu atzīmi – spiedogu.

Savukārt vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pases, no 2018. gada 25. septembra līdz 2018. gada 6. oktobrim jāizņem vēlētāja apliecība.

Balsošanas iespējas

Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Vēlētāji, kuri nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, trīs dienas pirms vēlēšanu dienas dažas stundas dienā var izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā. Šāda iespēja būs trešdien, 3. oktobrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00 , ceturtdien, 4. oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 5. oktobrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Vēlēšanu iecirkņi, kur varēs nodot balsi glabāšanā, tiks izveidoti pašvaldībās, kur ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pašvaldībās, kur balsstiesīgo skaits lielāks par 20 000, šādi iecirkņi iekārtojami ar aprēķinu, lai uz pilniem 20 000 balsstiesīgo būtu viens iecirknis.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji, var balsot savā atrašanās vietā. Balsošana vēlētāja atrašanās vietā jāpiesaka no 1. līdz 6. oktobra plkst. 12.00 vēlētāja atrašanās vietai vēlēšanu dienā tuvākajā vēlēšanu iecirknī.

Balsošana tiks organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās. Kā arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.

Vēlēšanu iecirkņus var izveidot arī uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā. Lai izmantotu šo iespēju, kuģa īpašniekam ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegums par vēlēšanu iecirkņa un vēlēšanu iecirkņa komisijas izveidošanu.

Kandidātu saraksti

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām notiks no 2018. gada 18. jūlija līdz 7. augustam. Deputātu kandidātu saraksti jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā. Iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības.

Partijai, kas iesniedz kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām jābūt dibinātai ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un tajā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, arī tajā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un partiju apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Kandidātu sarakstu sagatavojot, jāievēro Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumi. Piesakot kandidātu sarakstu vēlēšanām, Centrālās vēlēšanu komisijas depozīta kontā jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā.

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 21 gadu, ja uz viņiem neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likumā minētajiem ierobežojumiem.

Kandidātu saraksti un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami elektroniski, Centrālās vēlēšanu komisijas Kandidātu sarakstu iesniegšanas sistēmā. Kandidātu saraksti un pievienojamie dokumenti iesniedzami papīra formātā.

Ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem iespējams iepazīties 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā.

(pēc cvk.lv materiāliem)

Tā kā visi rītdien uz vēlēšanām!

Sagaidot 2018. gada septembri

Ka jau katru gadu, 1.septembrī ir gan “Zinību diena”, gan 2. pasaules kara sākums, gan simboliski sākas rudens. Šogad tuvojas arī 13. Saeimas vēlēšanas, kas varbūt labs atskaites punkts sabiedrības briedumam.

“Zinību dienā” mēs, protams, vēlam labas sekmes, un brašumu apņēmībā nomācīties visus mācību gadu labi un atgādinājumam veltām dziesmu.

 2.pasaules karš, kaut arī palicis dziļā pagātnē, reizēm, Latvijas dzīvi ietekmē pārāk daudz, un, diemžēl, tas bieži ir programmēts padomju ideoloģijā, kur “Lielajam karam” vajadzēja pāraugt “vispasaules sociālisma revolūcijā”, bet mēs zinām, ka praksē tā tas nenotika, jo pati padomju valsts, lielā mērā, neatbilda teorētiskajiem nosacījumiem, un atklātas konkurences apstākļos, nebija iedvesmojošākais variants. Bet ideoloģija bija sagatavota, un visa postpadomju pasaule “grozīsies” ap 2.pasaules kara notikumiem, iemesliem un rezultātiem gana ilgi. Un šī ideoloģija, pārāk bieži, balstījās uz sagrozītiem vēsturiskiem faktiem un pseido mācībām, it sevišķi, ja apskata “padomju valsts” lomu šai karā. No otras puses, vispār ir grūti atrast zinātniski pamatotu viedokļu apkopojumu, jo visas pēckara puses vēstures faktu apkopojumus par 2.pasaules karu ir padarījušas par politisku propagandas materiālu. Un tam klāt nāk vēl fakts, ka mūsdienu “liberālā” vēsture cenšas vēsturi atbrīvot no vardarbības propagandas, tik lielā mērā, ka vēsture zaudē savu reālismu. Bet nu tas nemaina faktu, ka otrais pasaules karš ir sācies 1.septembrī ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai, kam sekoja Padomju savienības iebrukums Polija, un vēlāk arī Somijā. Un Otrās frontes atvēršanu Francijā.

Un, protams, tuvojas zīmīgās 13. Saeimas vēlēšanas. Nu pamatuzdevums vēlēšanām ir valdošās koalīcijas noteikšana, kas kā fakts par sevi, ir gana interesants. Tā teorētiski apskatīsim esošo modeli, kur uz vēlēšanām aiziet ~60% no vēlētajiem, 5% barjera un svītrošana/plusošana sagroza galvu 10% vēlētāju, un pie varas nonāk partija grupa, par kura pārstāv 25% velētāju viedokli, kas pēc velēšanām savu viedokli uzdos “par visas Latvijas valsts viedokli”, pie tam vēl ar tiesneša pilnvarām (tautas viedoklis – augstākais), jo Saeimas deputāts ir neatceļams. Nu galīgi nepārliecinošs šīs modelis, un velētājus pārāk maz reprezentējošs. Uz šo brīdi, šis modelis tiek uzturēts ar argumentu – “ko tad mēs, mēs jau neko nevar”. Un kritiskais kritērijs būs Saeimas velēšanās dalību ņēmušo velētāju skaits, kas katras velēšanās krīt. bet nu visi “politiskie republikāņi”, kam dalība velēšanās, neskatoties uz praktisko iznākumu, vien jau ir sasniegums, laipni gaidīti velēšanās.

Liekas, lielos vilcienos, viss atkal darbojas!

Liekas lielos vilcienos viss atkal darbojas kā vajag! Gan sākotnēja lapa laba iet (sauksim viņu nākotnē par avīzīti), gan arī forums darbojas. Vienīgā bēda ir, kas visi agrākie ieraksti un lietotāji ir pazuduši, protams, varētu jau lasīt no sql ārā, bet vai patiesi vajag?
Manuprāt, ērtāk ir visu sākt no jauna: foruma palaišanas diena: 2018. gada 1.maijs!
Vienīgā izmaiņa, ka pēc reģistrācijas forumā vienalga būs, jāpagaida līdz administrators apstiprina, pilnvērtīgas tiesības.

“Darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu.” (1)

Pagājušo nedēļu atkal uzjundīja diskusija par Linuksa vietu operācijsistēmu pasaulē. Un šo diskusiju uzjundīja Minhenes pilsetas paziņojums, ka pārstāj mēģināt ieviest Linuksu Minhenes pašvaldībā (2).
Minhenes domes Sociāldemokrātu pārstāve Anne Hubnere (Anne Hübner) “pēdējos 15 gadus, mūsu pūliņi ir bijuši kļūt par neatkarīgiem no “Microsoft”, tai skaitā ir ieguldīta nauda, lai atrastu “apejas ceļus”, bet šīs pūles ir bijušas neauglīgas”. Kopumā, Minhenes pašvaldība ir nolēmusi pārtraukt šo parēju uz Linux, kuru šai projektā pārstāvēja LiMux.
Jā, Linuksa veiksmes stāsts Minhenē īsti nenotika, pamata problēmas bija nespēja darbināt Windows rakstītas programmas, kurām nav aizstājēju, jo kā zināms “Open Source” Windows programmētāju vidū ir tikai margināļu vidū, jo Windows programmētāju vidū merkantilisms ieņem svarīgu lomu, un manāmi pārspēj ideālismu un tieksmi pēc pareizības. jāsaka gan viennozīmīgi, ka “Open source” stāvoklis ir pasliktinājies, ieilgstot pasaules vājai ekonomiskajai attīstībai, un konkurences pieaugumam.
Ielūkojoties tirgus datos (3), mēs konstatējam ka Windows popularitāte ir neapšaubāma. Linux šai segmentā ir tikai 2.98%, Macos 6,18% un pārējais ir Windows sektors ar virs 90% rādītāju. Vienīgais, kas mazliet nomierina ka “deviņdesmit procentīgā” Windows versiju sadalījumā līderis ir Windows 7 – 46,63%, tad seko Windows 10 29,26% un Windows XP – 6,47%. Proti, Windows lietotāji nepiekrīt Microsoft attīstības plānam, un mistisku apstākļu dēļ, turas pie Windows 7 licenzēm, kaut arī uzlabošana uz Windows 10 bija bezmaksas. Protams, uzticība Microsoftam nekad nav bijusi augsta, bet viņu visi lieto, jo acīmredzot labs mārketings.

Atsauces:
(1) – Eduards Veidenbaums “Jauns gads jau atnācis! Bet viss pa vecam …” http://kubele.tk/?q=content/jauns-gads-jau-atn%C4%81cis-bet-viss-pa-vecam
(2) – Munich council: To hell with Linux, we’re going full Windows in 2020 https://www.theregister.co.uk/2017/11/13/munich_committee_says_all_windows_2020/
(3) – Desktop Operating System Market Share https://www.netmarketshare.com/operating-system-market-share.aspx?qprid=10&qpcustomd=0&qpcustomb=

Sveikti 1 maijā!

Lai arī 1.maijsStop war on workers liekas tik pašsaprotams, tik pierasts un gadalaikam atbilstoši visa pavasarīgā svētki, bet ne visi zina, kas īsti ir jāsvin. Dažiem šķiet, ka 1.maijs bija Padomju okupācijas režīma radīta diena, bet tā tas īsti nav, un mūsdienās Latvijas iedzīvotāji labi jūt, ko nozīmē ļaut darba devējiem manipulēt ar vajājām valsts iestādēm.

1.maijs ir dubulti svētki – Satversmes sapulces sasaukšanas diena, kurai par godu šī diena ir oficiāla brīvdiena, un arī Darba svētki. Tomēr lielai daļai sabiedrības nav izpratnes par šajā datumā svinamajiem svētkiem.
Pirmais maijs mūsu valstī ir oficiāla brīvdiena. Šajā datumā svinam valsts svētkus – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un sabiedrībā vairāk pazīstamos Darba svētkus, kuru pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs 19.gadsimtā.

Darba svētki

Darba svētku – dienas, kad tiek aktualizēti strādājošajiem būtiski jautājumi, aizsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs 19.gadsimta beigās. 1886.gada 1.maijā ASV notika vērienīgs amerikāņu strādnieku masveida streiks, kura galvenā prasība bija samazināt darba dienas garumu līdz astoņām stundām, kas mūsdienās šķiet pašsaprotami. Streiks pārvērtās demonstrācijās un beidzās ar asiņainu sadursmi starp strādniekiem un policiju. Tiek lēsts, ka gājienā piedalījušies 80 tūkstoši cilvēku.
Šie notikumi lika pārvērtēt virkni strādājošajiem svarīgu jautājumu, tā rezultātā uzlabojās strādnieku darba apstākļi. Divus gadus pēc vērienīgās protesta akcijas Amerikāņu darba federācija paziņoja, ka, sākot ar 1890.gada 1.maiju, amerikāņu strādniekiem nevajadzētu strādāt ilgāk par astoņām stundām. Šo gadu arī uzskata par Darba svētku sākumu. Pirmo reizi Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi notika 1893.gadā Liepājā.

Mūsdienās arī daudzviet pasaulē 1.maijā notiek plašas protesta akcijas, kurās strādājošie izsaka savas prasības un neapmierinātību, un nereti akcijas pārvēršas sadursmēs ar kārtībsargiem.

1. maijs – Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Pirms 94 gadiem tika sasaukta Latvijas Satversmes sapulce, kura izstrādāja un pieņēma virkni būtisku likumu, starp tiem Latvijas valsts konstitūciju – Satversmi. Par godu šim nozīmīgajam notikumam 1.maijs mūsu valstī ir noteikts par valsts svētku dienu un oficiālu brīvdienu. To paredz likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī bija jāizcīna kaujas Neatkarības karā, un, situācijai kļūstot mierīgākai, Latvijas valsts varēja pievērsties nacionālās tiesību sistēmas izveidošanai.
1919.gada augustā Tautas Padome pieņēma Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanu likumu, kurš paredzēja, ka Satversmes sapulce ievēlama vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās un tajās drīkst piedalīties abu dzimumu 21 gada vecumu sasnieguši pilsoņi.

Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920.gada 17. un 18.aprīlī. Lielā pilsoņu aktivitāte (vēlēšanās piedalījās gandrīz 85% no reģistrētajiem vēlētājiem) liecināja par iedzīvotāju vairākuma atbalstu neatkarīgi parlamentārai Latvijai un Tautas Padomes darbībai.
1920.gada 1.maijā jaunievēlētais parlaments, Latvijas Satversmes sapulce (LSS), sanāca uz pirmo sēdi. Par Satversmes sapulces prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, kurš pildīja arī Valsts prezidenta funkcijas. Jau dažas dienas vēlāk Satversmes sapulce izveidoja komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas valsts konstitūciju – Satversmi. Satversmei vajadzēja aizstāt uz to brīdi spēkā esošos Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus.
Latvijas Republikas konstitūcija tika izstrādāta divus gadus spraigās diskusijās un viedokļu sadursmēs. 1922.gada 20.jūnijā LSS pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu”. Satversme noteica, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Likums paredzēja, ka Satversme stāsies spēkā 1922.gada 7.novembrī pulksten 12.00 dienā un šajā datumā un laikā uz pirmo sēdi ir jāsanāk jaunievēlētajai Saeimai (vēlēšanas paredzēja 7. un 8.oktobrī).
Savas darbības laikā LSS uzdevums bija ne tikai konstitūcijas izstrādāšana, tā risināja virkni citu jaundibinātai Latvijas valstij būtisku jautājumu, pieņemot likumus.
Latvijas Satversmes sapulce bija sekmīgi veikusi savu uzdevumu, un tās pilnvaras izbeidzās ar Saeimas pirmo sēdi.

Pirmajā maijā dubulti svētki
Darba svētki (vikipedija)
Maija svētki. Ko tie nozīmē jums?
1. maijs — Darbaļaužu diena (mosties.org)
Šodien Darba svētki. Vai zini, kā tie radušies? (mammamuntetiem.lv)
Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs “Strauji tuvojas 1.maijs – Starptautiskā darbaļaužu solidaritātes diena”

Lieldienas

Priecīgas 2016 gada Lieldienas!!!

liedienas

Brāļi, brāļi, liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
-Kalniņāi liepiņāi
Nāks māsiņas šūpoties.

***

Pakāruši brāleliņi
Uz ūdeņa šūpulītes.
Samirks manas baltas kājas,
Nokrīt zīļu vainadziņš.

***

Pavadu lieldienu
Par augstu kalnu,
Par augstu kalnu,
Caur zaļu birzi,
Caur zaļu birzi
Upītes malā.
Guli nu, Lieldiena,
Līdz citam gadam,
Līdz citam gadam
Upītes malā.