Autors: Normunds

Marta ziņas (2019)

Šogad 26. martā aprit 30. gadskārta ļoti nozīmīgam notikumam Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturē – 1989. gada 26. marta PSRS tautas deputātu vēlēšanām, kurās milzīgu uzvaru guva Latvijas Tautas fronte (LTF). Tās bija pirmās demokrātiskās vēlēšanas PSRS teritorijā vispār un pirmās Latvijā kopš 1931. gada rudens, kad tika vēlēta 4. Saeima, ko vēlāk apvērsuma rezultātā atlaida. LTF atbalstītie kandidāti ieguva 80% mandātu. Par deputātiem kļuva seši LTF domes valdes locekļi, LTF priekšsēdētājs un pieci domes locekļi vai komiteju vadītāji.

No LVportāls

Kāda mūsdienās īstenībā ir neatkarīgā Latvija? Es domāju, ka sabiedrības iedzīvoju nopietnajai daļai liels intelektuāls izaicinājums bija 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti, kur nosacītā 4.vara bija pilnīgi nespējīga nosaukt lietas patiesajos vārdos, lai veidotos racionāla diskusija. Tā sakot, Latvijas “4.vara” (“masu mēdītajiem” un propagandas nodaļām) nākas izmantot bībeles citātu (Mateja 5-13), par sāli. Līdz ar to cilvēkiem nācās situāciju analizēt pašiem, kas viņiem ne visai labi sanāca, ar ko varam apsveikt neoliberālisma politikas īstenotajās Latvijā, kas ir radījusi nenoteiktības un apjukuma atmosfēru. Lai beigtu kaisīt nepagodinošus komplimentus 4.varai (starp citu, 4 vara par pirmo savu darbu uzskatīja “šausanu kājā”, proti lsm.lv darbības paralizēšanu budžeta pieņemšanas laikā, kas atbilst neoliberālisma taupības politikas plānam), sauksim lietas jēdzienos, no kā 4 vara izvairās – 13.saeimas velēšanās uzvarēja neoliberālisma (mežonīgā tirgus) un protofašistiskās (ar pašizolācijas politikas piekritēji), kas arī izveidoja kompromisa “Kariņa valdību”, bet ņemot vērā ka Vienotība kopš 2009 gada 12 marta ir bijusi valdību veidojošajā koalīcijā, viņiem nav ne mazākas iespējas virzīt savu politiku. Un šādos apstākļos notiek gatavošanās Eiropas Parlamenta velēšanām, kur priekšvēlēšanu cīņa sākas tūlīt pēc valdības izveidošanas. Un diemžēl, jaunajai valdības koalīcijai liktenis ir piespēlējis, “Rīgas Satiksmes” skandālu ar iepirkuma kukuļiem, kas ļauj veikt nomelnošanas kampaņu visiem Rīgas Domes darbiem, līdz ar to liedzot līdzvērtīgu priekšvēlēšanu kampaņas iespēju SDP “Saskaņa”. Līdz ar to EP vēlēšanām lielu vietu skaitu skaitu var paredzēt “Attīstība/Par” vēlēšanu sarakstam, kas ir jauna vienotības seja.

Ko sagaidām no Saeimas 2018 gada velēšanām?

Sestdien, 2018. gada 6. oktobrī, notiks 13.Saeimas vēlēšanas (Cvk.lv). Un http://stradnieks.ga atbalsta trīs sarakstus šai vēlēšanās (https://sv2018.cvk.lv/pub):

5. “PROGRESĪVIE”
7. “LSDSP/KDS/GKL”
9. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Protams, mums vispārējā vēlēšanās būtu , lai šīs 3 partijas sadalītu visas 13. Saeimas deputātu vietas savā starpā, bet tā liekas vairāk būtu utopiska vēlme, un diemžēl, nekur nav teikts, ka šie 3 saraksti spētu savā darbā sadarboties Latvijas tautas interesēs, bet tās jau Latvijā tās partijas ir, par tautas interesēm maz kam intereses, galvenais, lai kaut ko …. Un šīs vēl varētu būt tās labākās.
Kopumā, objektīvi raugoties, novēlam, lai sarakstiem veicas! Lai 5. saraksts “PROGRESĪVIE” pārsniedz antikonstucionālo 5% barjeru, un nosaukuma rakstības stils vien jau liecina, ka šī partija sastāv no apakšorganizācijām P,R,O utt., tāpēc visi burti rakstāmi ar lielo! Arī 7.sarakstam “LSDSP/KDS/GKL” novēlam, lai pārsteidz Latvijas politisko vidi, jo “gan jau uz trijiem ir kaut kam jāsanāk, pat ja būtība, kas viņi ir, nav svarīga”. Nu 9. sarakstam “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partijai, mēs vēlam ne mazāk par 30 Saeimas vietām, “ja reiz tik garš nosaukums”. Un galvenais, lai deputātu kungi, un arī tikai kandidātu kungi, nākamajā dienā pēc vēlēšanām neaizmirstu, ka jākalpo tautas interesēm – Latvijas tautas! Jums ir jāpalīdz tautai attīstīties!!!

Saeimas 2018 vēlēšanas

Kā jau zināms no CVK.lv sestdien, 2018. gada 6. oktobrī, notiks 13.Saeimas vēlēšanas. Tā ir diena kad visi Latvijas strādnieki ies pie vēlēšanu urnām un balsos par nākotnes Latviju. Ļoti pareizs darba ņēmēju viedoklis  būtu izvēlēties vienu no trim Latvijas nosacīto “kreiso” sarakstiem.

Ar  numurviens, gan jau pilsoņu atbalsta ziņā ir jāliek Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”. Droši šīs saraksts būs pārstāvēts 13.Saeimā. http://www.saskana.info/  Ar kampaņu saskaņa online.

Otrs saraksts ir Latvijas senākā sociāldemokrātiskā partija Latvijas SociālDemokrātiskā Strādnieku partija LSDSP, kas 13 Saeimas velēšanās startēs apvienībā SGK. “Jaunās politiskās apvienības pilnais nosaukums ir Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija / Kristīgi demokrātiskā savienība / Gods kalpot mūsu Latvijai, bet par tā saīsinājumu partija izvēlējusies Apvienība SGK”

Un trešā alternatīva ir politiskās partijas “Progresīvie” saraksts, ka savā ziņā ir pilnīgs pretstats gan Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, gan LSDSP sarakstiem. Par politiskās partijas politikas praksi ir ļoti grūti ko pateikt, bet aktīvi sevi reklamē gan masu medījos, gan internetā, bet vai ar to pietiks, lai sasniegtu konservatīvos Latvijas vēlētājus, mēs uzzināsim 7.oktobrī, līdzīgi kā “oktobra revolūcijas” signāls atskanēja tālajā Petrogradā tālajā 1917.gada 7 novembrī! 😉

Sekosim šiem sarakstiem un atbalstīsim viņus!
(saistītā saruna forumā: #Saeima2018

“Darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu.” (1)

Pagājušo nedēļu atkal uzjundīja diskusija par Linuksa vietu operācijsistēmu pasaulē. Un šo diskusiju uzjundīja Minhenes pilsetas paziņojums, ka pārstāj mēģināt ieviest Linuksu Minhenes pašvaldībā (2).
Minhenes domes Sociāldemokrātu pārstāve Anne Hubnere (Anne Hübner) “pēdējos 15 gadus, mūsu pūliņi ir bijuši kļūt par neatkarīgiem no “Microsoft”, tai skaitā ir ieguldīta nauda, lai atrastu “apejas ceļus”, bet šīs pūles ir bijušas neauglīgas”. Kopumā, Minhenes pašvaldība ir nolēmusi pārtraukt šo parēju uz Linux, kuru šai projektā pārstāvēja LiMux.
Jā, Linuksa veiksmes stāsts Minhenē īsti nenotika, pamata problēmas bija nespēja darbināt Windows rakstītas programmas, kurām nav aizstājēju, jo kā zināms “Open Source” Windows programmētāju vidū ir tikai margināļu vidū, jo Windows programmētāju vidū merkantilisms ieņem svarīgu lomu, un manāmi pārspēj ideālismu un tieksmi pēc pareizības. jāsaka gan viennozīmīgi, ka “Open source” stāvoklis ir pasliktinājies, ieilgstot pasaules vājai ekonomiskajai attīstībai, un konkurences pieaugumam.
Ielūkojoties tirgus datos (3), mēs konstatējam ka Windows popularitāte ir neapšaubāma. Linux šai segmentā ir tikai 2.98%, Macos 6,18% un pārējais ir Windows sektors ar virs 90% rādītāju. Vienīgais, kas mazliet nomierina ka “deviņdesmit procentīgā” Windows versiju sadalījumā līderis ir Windows 7 – 46,63%, tad seko Windows 10 29,26% un Windows XP – 6,47%. Proti, Windows lietotāji nepiekrīt Microsoft attīstības plānam, un mistisku apstākļu dēļ, turas pie Windows 7 licenzēm, kaut arī uzlabošana uz Windows 10 bija bezmaksas. Protams, uzticība Microsoftam nekad nav bijusi augsta, bet viņu visi lieto, jo acīmredzot labs mārketings.

Atsauces:
(1) – Eduards Veidenbaums “Jauns gads jau atnācis! Bet viss pa vecam …” http://kubele.tk/?q=content/jauns-gads-jau-atn%C4%81cis-bet-viss-pa-vecam
(2) – Munich council: To hell with Linux, we’re going full Windows in 2020 https://www.theregister.co.uk/2017/11/13/munich_committee_says_all_windows_2020/
(3) – Desktop Operating System Market Share https://www.netmarketshare.com/operating-system-market-share.aspx?qprid=10&qpcustomd=0&qpcustomb=

Latvija grimst nabadzībā

Izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem mums ir viszemākie ES: Latvija grimst nabadzībā
17.10.2016

Eiropas Komisija savā dienestu darba dokumentā ziņojumā par Latviju 2016. gadā ir norādījusi: „Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem (14% no IKP 2013. gadā) ir viszemākie ES, un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu. (..) Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos (tostarp GMI jeb garantētais minimālais ienākums) ir tikai 0,1 % no IKP, turpretī ES vidējais rādītājs ir 0,5 %. Ieguldījums mājokļa pabalstos ir tikpat mazs: 0,1 % no IKP, salīdzinot ar 0,6 % ES. Sociālās palīdzības finansējums ir pilnībā decentralizēts, un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo nevienlīdzību. Turklāt sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties atpakaļ darba tirgū.”[1]

Komisija kā cerību uz situācijas uzlabojumu norāda Latvijas valdība plānu ar 2017. gadu noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Tomēr tiesībsargam ir pamats skeptiski lūkoties uz konkrētās koncepcijas iedzīvināšanu. Proti, minimālo ienākumu līmeņa ieviešana nav vērojama valdības piedāvātajā valsts budžeta paketē 2017. gadam.

“Gadu no gada, uzklausot iedzīvotājus klātienē un, vērtējot iedzīvotāju iesniegumu saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma – Latvijas lielākā problēma ir nabadzība. Nabadzība, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju paši nemaz nav vainojami. Te nav stāsts par tiem, kas paši izvēlējušies dzīvot pēc saviem likumiem: nestrādāt, nemācīties, nemaksāt nodokļus, nevērīgi izturēties pret savu veselību, un tamlīdzīgi.

Mani satrauc to iedzīvotāju likteņi, kas bijuši gana atbildīgi pret sevi, citiem un savu valsti, tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā. Satraucoši, ka bieži vien tās ir personas, kuras atbilstoši starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpašāka valsts aizsardzība, tā saucamie, mazāk aizsargātie iedzīvotāji: bērni, gados veci cilvēki, personas ar invaliditāti, strādājošas sievietes maternitātes periodā, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji”, – tā Juris Jansons, Latvijas Republikas tiesībsargs.

Latvijas sociālās realitātes aina skaitļos viennozīmīgi norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā:

Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 tūkstoši jeb 31% iedzīvotāju;[2]
Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem. 2012. gadā valsts turīgākie 10% iedzīvotāju kopumā saņēma 26% no visiem ienākumiem. Vēl lielāka iedzīvotāju nevienlīdzība vērojama tikai Bulgārijā;[3]
70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī,[4] līdz ar ko Latvijā, pretēji citām valstīm, vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū;[5]
Īpaši augsts nabadzības un sociālās atstumtības risks vērojams starp sievietēm pensijas vecumā – līdz pat 47%. Ja sieviete dzīvo viena, šis nabadzības riska rādītājs pieaug līdz 67%;[6]
Satraucoši, ka Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro.[7] Nabadzības riskam pakļauti 9% nodarbināto.[8]
Augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē – līdz pat 40% nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo tieši Latgales reģionā, salīdzinoši Rīgā dzīvo tikai 13% nabadzīgo iedzīvotāju.[9]
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu ir viena no viszemākajām Eiropas Savienībā. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir ļoti ierobežota, aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs nepieciešamības gadījumā nav vērsies pie veselības aprūpes speciālista.[10]
Pēdējo gadu laikā Latvijā ievērojami pieaudzis personu ar invaliditāti skaits. [11]
No 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau Latviju ir pametis.[12]

Labklājības tematikai tiesībsargs ir pievērsies vairākkārtīgi. Gandrīz visi svarīgākie cilvēktiesību dokumenti runā par labklājību kā mērķi, uz kuru tiekties, kā vērtību, normu, kas katrai demokrātiskai valstij jānodrošina tās iedzīvotājiem.

Tiesībsarga pēdējo gadu aktivitātes labklājības veicināšanai:

2012. gadā par nabadzības risku Latvijā tiesībsargs informēja starptautiskos sadarbības partnerus;
2013. gadā aicināja likumdevēju ratificēt Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu pilnā apmērā;
2013. gada septembrī ar Ziņojumu par nabadzību uzstājās Eiropas ombudu tīkla sanāksmē Dublinā;
2015. gadā tiesībsargs vērsās pie jaunievēlētā Valsts prezidenta R. Vējoņa, norādot, ka valdība, nosakot prioritātes, gadu no gada atrod valsts attīstībai svarīgākas nozares, bet ne tādas kā sociāla drošība, pieejama veselības aprūpe un iedzīvotāju labklājība. Tādējādi valsts līmenī sociālās jomas problemātika tiek risināta minimāli vai tiek atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Ar šādu attieksmi grūti atzīt, ka sociālais taisnīgums Latvijā tiktu īstenots ne tikai vārdos, bet arī darbos;
Šā gada jūlijā 13. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas seminārā diskusijās par sociālo tiesību ietvaru, iepazīstinot ar reāliem piemēriem no dzīves, tiesībsargs aicināja klātesošos no teorijas pāriet uz praksi un apsvērt, vai reālie piemēri no dzīves liecina par pietiekami atbildīgi noteiktu sociālā minimuma slieksni Latvijā.

[1] Eiropas Komisija Komisijas dienestu darba dokuments 2016. gada ziņojums par valsti – Latviju, Brisele, 26.2.2016., pieejams: http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/cr2016_latvia_lv.pdf, aplūkots 30.09.2016.
[2] Dati par 2014. gadu, avots: Centrālā statistikas pārvalde, Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2015. gadā, pieejams: http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_14_ienakumi_un_dzives_apstakli_latvija_2015_16_00_lv_en.pdf, aplūkots 30.09.2016.
[3] European Commission, Research findings – Social Situation Monitor – Income inequality in EU countries, pieejams: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1050&intPageId=1870&langId=en, aplūkots 30.09.2016.
[4] Dati par 2016.gada jūniju, avots Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pieejams: http://www.vsaa.lv/lv/budzets-un-statistika/statistika?gid=6&dates=2016-06-01, aplūkots: 30.09.2016.
[5] Europe 2020 indicators – poverty and social exclusion, pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Europe_2020_indicators_-_poverty_and_social_exclusion#cite_ref-8, aplūkots: 30.09.2016.
[6] Dati par 2014. gadu, avots: Centrālā statistikas pārvalde, Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2015. gadā, pieejams: http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_14_ienakumi_un_dzives_apstakli_latvija_2015_16_00_lv_en.pdf, aplūkots 30.09.2016
[7] Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, 2.p., pieejams: http://likumi.lv/ta/id/278067-noteikumi-par-minimalas-menesa-darba-algas-apmeru-normala-darba-laika-ietvaros-un-minimalas-stundas-tarifa-likmes-aprekinasanu, aplūkots 30.09.2016.
[8] Dati par 2014. gadu, avots: Centrālā statistikas pārvalde, Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2015. gadā, pieejams: http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_14_ienakumi_un_dzives_apstakli_latvija_2015_16_00_lv_en.pdf, aplūkots 30.09.2016
[9] Turpat;
[10] Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcija, Latvijas Banka, pieejams: https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/citaspublikacijas/OVA-koncepcija.pdf; aplūkots 30.09.2016.
[11] 2011. gada sākumā Latvijā bija 149 tūkstoši personas ar invaliditāti, bet 2015. gada sākumā jau 168 tūkstoši, Veselības un darbnespējas ekspertīzes valsts ārstu komisijas dati, nav publiskoti.
[12] Latvijas sabiedriskie mediji, 05.09.2016., pieejams; http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/no-23-statusu-ieguvusajiem-begliem-latvija-palikusi-divi-visi-parejie-jau-ir-vacija.a199311/; aplūkots 30.09.2016.

pēc http://www.tiesibsargs.lv/ materiāliem

Pēdējais “Vienotības” kongress?

 

 

Es negribu nevienu apmelot, bet šāda nu ir Latvijas sabiedrības reakcija uz Vienotības kongresu.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Par šiem notikumiem stāsta:
Par 1941 gada jūnija deportācijām
Par 1949 gada 25 marta deportācijām

Tātad pamatā tas ir 1941. gads, kad PSRS vajadzēja nodrošināt savu robežu drošību, attīrot pierobežas zonu no neuzticamiem elementiem, ko savā ziņa ziņā jau bija uzsācis veikt K.Ulmanis veicot baltvāciešu repatriācija 1939.-1940.gadā, kas 1940. gadā beidzās Ribentropa – Molotova pakta īstenošanu un K.Ulmaņa “repatriēšanu” uz Turkmenistānu. Deportētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti izmeklēšanai un tiesāšanai “labošanas darbu kolonijās” un “sociāli bīstamie elementi un to ģimeņu locekļi”, kurus izsūtīja uz mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā lauksaimniecības vai mežrūpniecības uzņēmumos. Izsūtīja aptuveni ~15000 Latvijas iedzīvotāju. Savā ziņa tā ir Staļina metode sabiedrības audzināšanai.
Otrs zīmīgais brīdis ir 1949. gads, PSRS bija jāapkaro tie paši neuzticamie elementi, kas patiesībā atbalstīja bandītismu (operācija Operācija “Priboi” jeb “Krasta banga”). Šoreiz masu arestu rezultātā izsūtīja ap ~42000 Latvijas iedzīvotājus. Šie pasākumi nebija tik daudz soda veids cik sociāli ekonomisks pasākums ar darbaspēka masveida pārvietošanu un dzīvošanai nepiemērotiem apstākļiem, ko var darīt tikai ar nosacītos pārkāpumos apsūdzētos PSRS iedzīvotājos.
Pamatā, PSRS šī saimnieciskā metodē pārstāja eksistēt pēc 1956. gada februāra, kad izsūtītajiem sakās reabilitācija, un Ņikita Hruščovs PSKP kongresā nosodīja Staļinismu. 1957. gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par administratīvi izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Analoģiski pasākumi ir notikuši arī citos Staļinisma cietokšņos, kā, piemēram, Ķīnā – “kultūrrevolūcija” no 1966 līdz 1976 (Par Ķīnas TR kulturrevolūciju (en)). Un principā, savu apogeju teroristiski – Staļiniskā metode piedzīvoja Pola Pota (Par Polu Potu) laikā Kambodžā, kur Sarkano Khmeru terora apstākļos gāja bojā 1,7—2,5 miljoni cilvēku, līdz viņus apturēja Vjetnamas tautas armija (1979). Uz šo brīdi šo Staļinisma ekonomisko metodi pielieto vairs tikai Korejas TDR.